- Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Maskava (upe).
Maskava (krievu: Москва, izrunā: [mɐ'skva]) ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Eiropā.
Maskava pirmo reizi ir pieminēta hronikā 1147. gadā, 14. gadsimtā tā kļuva par Maskavijas, vēlāk par Krievijas caristes galvaspilsētu, no 1918. līdz 1991. gadam Maskava bija Padomju Savienības galvaspilsēta.
Mūsdienās Maskava ir Krievijas politiskais, rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības, kā arī Krievu pareizticīgās baznīcas centrs. Maskavas kremlis ir Krievijas prezidenta, bet Svētā Danila klosteris — Maskavas patriarha rezidence. Maskavā notiek Federālās sapulces jeb Krievijas parlamenta sēdes. Maskavā ir četras starptautiskas lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un kopš 1935. gada arī metro.
Maskavas nosaukums ir cēlies no Maskavas upes nosaukuma. Senkrievu valodā pilsētu sauca par град Москов ("Maskavas upes pilsētu").
Savukārt upes nosaukuma izcelsme ir neskaidra, lai gan pastāv vairākas teorijas par to, kā ir radies Maskavas upes nosaukums. Viena no teorijām apgalvo, ka nosaukums ir cēlies no sensomu valodas, kas nozīmē "tumšs", "duļķains". Pirmās norādes par to, ka šī apdzīvotā vieta ir saukta par Maskavu, datētas ar 1147. gadu, kad Rostovas un Suzdaļas kņazs Jurijs Dolgorukijs aicināja Novgorodas kņazu ciemos uz Maskavu.[2]
Dažas[nepieciešama atsauce] versijas par upes un pilsētas nosaukuma Maskava izcelsmi ir saistāma ar baltu valodu. Ir zināms, ka plašus Austrumeiropas līdzenuma apgabalus kādreiz apdzīvoja baltu ciltis, par ko liecina baltu toponīmi. Arī vārdu Maskava, iespējams, veido divi baltu saknes vārdi, (latgaļu) "mozs" un "kova" vai latviešu valodā "mazās kaujas" vieta.
1156. gadā Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs pavēlēja Maskavas upes krastā uzbūvēt koka nocietinājumu, kas vēlāk kļuva par pamatu Maskavas kremlim.[3] 1237. un 1238. gadā Maskavas cietoksni iekaroja Batuhans. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas jeb Lielkrievijas politisko centru. Šajā laikā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Krievijas patriarhs, un Maskava kļuva par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.
No 1610. līdz 1612. gadam tā saukto Lielo juku laikā Maskavu okupēja Polijas-Lietuvas karaspēks. 1612. gadā Kuzma Miņins un kņazs Dmitrijs Požarskis ieradās kopā ar zemessargiem no Ņižņijnovgorodas un atbrīvoja Maskavu un Krieviju. 1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārcēla Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu. No 1708. gada Maskava bija guberņas centrs. 1812. gadā pilsētu okupēja Napoleona karaspēks.
1918. gada 5. martā Ļeņins pārvietoja Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu.
Kopš 1918. gada Maskava bija Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra — PSRS galvaspilsēta.
Otrā pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā Vērmahta neveiksme Austrumu frontē.
1991. gadā Maskavā notika Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļuva par Krievijas Federācijas galvaspilsētu.
Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.
Maskava atrodas Krievijas rietumos, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas un 480 km uz austrumiem no Krievijas-Baltkrievijas robežas. Caur pilsētu plūst Maskavas upe, kas ietek Okā, savukārt tā ietek Volgā. Maskava atrodas vidēji 156 m virs jūras līmeņa.
Maskavas upe šķērso Maskavu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, veidojot meandrus. Pilsētas robežās upes platums ir 120-200 metri. 1937. gadā tika pabeigta Maskavas kanāla būvniecība. Šis kanāls savienoja Maskavas upi ar Ivaņkovas ūdenskrātuvi, cauru kuru tek Volga.
Pilsētas robeža ar dažiem izņēmumiem tika apstiprināta 1962. gadā. Šī robeža ir 109 km garš ārējais apvedceļš (MKAD, МКАД). Pilsētas kopējā platība ir 1081 km². Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem zaļā zona. Tajā ir iekļauti aptuveni 100 parki un aptuveni 500 dīķi.
Pilsēta un tās apkārtne, Maskavas apgabals, ir visaugstāk attīstītā un visapdzīvotākā Krievijas daļa.
Mēnesis
|
Jan
|
Feb
|
Mar
|
Apr
|
Mai
|
Jūn
|
Jūl
|
Aug
|
Sep
|
Okt
|
Nov
|
Dec
|
Gadā
|
Abslūtā maksimālā temperatūra (°C)
|
8.6
|
8.3
|
19.7
|
28.9
|
33.2
|
34.7
|
38.2
|
37.3
|
32.3
|
24.0
|
16.2
|
9.6
|
38.2
|
Vidējā augstākā temperatūra (°C)
|
-4
|
-3.7
|
2.6
|
11.3
|
18.6
|
22.0
|
24.3
|
21.9
|
15.7
|
8.7
|
0.9
|
-3
|
9.6
|
Vidējā zemākā temperatūra (°C)
|
-12.3
|
-11.1
|
-5.6
|
1.7
|
7.6
|
11.5
|
13.5
|
12.0
|
7.1
|
2.1
|
-3.3
|
-8.6
|
1.2
|
Rekordzema temperatūra (°C)
|
-42.2
|
-38.2
|
-32.4
|
-21.0
|
-7.5
|
-2.3
|
1.3
|
-1.2
|
-8.5
|
-16.1
|
-32.8
|
-38.8
|
-42.2
|
Vidējais nokrišņu daudzums (mm)
|
42
|
36
|
34
|
44
|
51
|
75
|
94
|
77
|
65
|
59
|
58
|
56
|
691
|
Maskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām (otra ir Sanktpēterburga). Kopš 2012. gada Maskava ir sadalīta 12 administratīvos apriņķos (административный округ), kuri sīkāk sadalās rajonos. Maskavas administratīvie apriņķi ir šādi:
Maskavas administratīvie apriņķi.
Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem 84,83% no Maskavas iedzīvotājiem bija krievi, bet lielākās minoritātes bija ukraiņi (2,44%), tatāri (1,60%), armēņi (1,20%), azerbaidžāņi (0,92%), ebreji (0,76%), baltkrievi (0,57%) un gruzīni (0,52%).
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1350 | 30 000 | — |
---|
1400 | 40 000 | +0.58% |
---|
1600 | 100 000 | +0.46% |
---|
1638 | 200 000 | +1.84% |
---|
1710 | 160 000 | −0.31% |
---|
1725 | 145 000 | −0.65% |
---|
1738 | 138 400 | −0.36% |
---|
1750 | 130 000 | −0.52% |
---|
1775 | 161 000 | +0.86% |
---|
1785 | 188 700 | +1.60% |
---|
1800 | 250 000 | +1.89% |
---|
1811 | 270 200 | +0.71% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1813 | 215 000 | −10.80% |
---|
1825 | 241 500 | +0.97% |
---|
1830 | 305 600 | +4.82% |
---|
1835 | 335 800 | +1.90% |
---|
1840 | 349 100 | +0.78% |
---|
1847 | 353 300 | +0.17% |
---|
1852 | 373 800 | +1.13% |
---|
1856 | 368 800 | −0.34% |
---|
1858 | 377 800 | +1.21% |
---|
1859 | 379 300 | +0.40% |
---|
1863 | 462 500 | +5.08% |
---|
1864 | 351 600 | −23.98% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1868 | 416 400 | +4.32% |
---|
1871 | 601 969 | +13.07% |
---|
1886 | 753 459 | +1.51% |
---|
1891 | 822 400 | +1.77% |
---|
1897 | 1 039 000 | +3.97% |
---|
1900 | 1 175 000 | +4.19% |
---|
1902 | 1 174 700 | −0.01% |
---|
1907 | 1 345 700 | +2.76% |
---|
1908 | 1 359 200 | +1.00% |
---|
1912 | 1 617 157 | +4.44% |
---|
1913 | 1 563 100 | −3.34% |
---|
1914 | 1 762 700 | +12.77% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1915 | 1 817 000 | +3.08% |
---|
1917 | 1 854 400 | +1.02% |
---|
1920 | 1 028 200 | −17.85% |
---|
1923 | 1 542 900 | +14.49% |
---|
1926 | 2 080 000 | +10.47% |
---|
1928 | 2 127 200 | +1.13% |
---|
1931 | 2 781 300 | +9.35% |
---|
1936 | 3 641 500 | +5.54% |
---|
1939 | 4 131 633 | +4.30% |
---|
1956 | 4 839 000 | +0.93% |
---|
1959 | 5 045 905 | +1.41% |
---|
1967 | 6 422 000 | +3.06% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1970 | 6 941 961 | +2.63% |
---|
1975 | 7 862 000 | +2.52% |
---|
1979 | 7 830 509 | −0.10% |
---|
1982 | 8 111 000 | +1.18% |
---|
1985 | 8 652 000 | +2.18% |
---|
1990 | 8 880 124 | +0.52% |
---|
1995 | 9 085 457 | +0.46% |
---|
2000 | 9 932 932 | +1.80% |
---|
2005 | 10 726 429 | +1.55% |
---|
2010 | 11 503 501 | +1.41% |
---|
2015 | 12 197 596 | +1.18% |
---|
|
1980. gadā Maskavā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.
Maskavā bāzēti trīs hokeja klubi, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā. Tie ir Maskavas "Dinamo", Maskavas "CSKA" un Maskavas "Spartak".
Maskavā dzimuši:
Maskava ir lielākais transporta mezgls Krievijas federācijā. Pilsētā atrodas dzelzceļa tīkli. Pilsētu apkalpo piecas lielas komerciālās lidostas, lielākā no tām — Šeremetjevas starptautiskā lidosta.
|
---|
| | | Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) | | |
---|
| Katrīnas I laika guberņas (1727) | |
---|
| Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) | |
---|
| Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem | |
---|
|
|
---|
| | | Republiku galvaspilsētas | |
---|
| Novadu centri | |
---|
| Apgabalu centri | |
---|
| Federālās pilsētas | |
---|
| Autonomā apgabala centrs | |
---|
| Autonomo apvidu centri | |
---|
|
|
---|
| Rietumeiropa | Ziemeļeiropa | Centrāleiropa | Dienvideiropa | Austrumeiropa | |
- Amsterdama, Nīderlande
- Andora la Velja, Andora
- Berne, Šveicea
- Brisele, Beļģija
- Daglasa, Menas Sala
- Dublina, Īrija
- Gibraltārs, Gibraltārs
- Lisabona, Portugāle
- Londona, Apvienotā Karaliste
- Luksemburga, Luksemburga
- Madride, Spānija
- Monako, Monako
- Parīze, Francija
- Sentheljēra, Džērsija
- Sentpīterporta, Gērnsija
- Vaduca, Lihtenšteina
|
- Helsinki, Somija
- Kopenhāgena, Dānija
- Longjērbīene, Svalbāra
- Mariehamna, Olande
- Oslo, Norvēģija
- Reikjavika, Islande
- Rīga, Latvija
- Stokholma, Zviedrija
- Tallina, Igaunija
- Touršhavna, Fēru Salas
- Viļņa, Lietuva
| |
- Ankara‡, Turcija†
- Atēnas, Grieķija
- Nikosija‡, Kipra, Ziemeļkipra1
- Podgorica, Melnkalne
- Roma, Itālija
- Sanmarīno, Sanmarīno
- Priština, Kosova
- Sarajeva, Bosnija un Hercegovina
- Skopje, Ziemeļmaķedonija
- Tirāna, Albānija
- Valleta, Malta
- Vatikāns, Vatikāns
- Zagreba, Horvātija
|
- Baku, Azerbaidžāna†
- Bukareste, Rumānija
- Chinvala, Dienvidosetija†1
- Erevāna, Armēnija†
- Kijiva, Ukraina
- Kišiņeva, Moldova
- Minska, Baltkrievija
- Maskava, Krievija†
- Astana, Kazahstāna†
- Sofija, Bulgārija
- Stepanakerta, Arcaha†1
- Suhumi, Abhāzija†1
- Tbilisi, Gruzija†
- Tiraspole, Piedņestra1
|
| | |
|