Rīga

Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rīga
Galvaspilsēta
Karogs Ģerbonis Logo
Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	12. gadsimtā
Dibināta	1201. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1225. gada
Administrācija
• Tips	Rīgas dome
• Domes priekšsēdētājs	Mārtiņš Staķis (-)
Platība
• Galvaspilsēta	304,0 km2
• sauszeme	253,1 km2
• ūdens	51,0 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2022)
• Galvaspilsēta	605 802
• blīvums	2 393,7 iedz./km2
• aglomerācija	1 070 201
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-10(01-84)
Mājaslapa	www.riga.lv
Rīga Vikikrātuvē

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju. Rīgas plānošanas reģionā 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Vanšu tilts, Saules akmens un Zunda Towers naktī

Vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

Livonijas bīskapija 1201—1255

Rīgas arhibīskapija (metropole Livonijas Konfederācijai) 1255—1562
Rīgas brīvpilsēta 1561—1581
Zviedru Vidzeme (daļa no Zviedru Impērijas) 1600—1721
Vidzemes guberņa (daļa no Krievijas Impērijas) 1721—1918
Latvijas Republika 1918–1940
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1940–1941
Ostlandes reihskomisariāts (daļa no Trešā reiha) 1941–1944
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1944–1991

Latvijas Republika 1991–mūsdienas

Pašreizējā pilsētas attīstība

21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijas ekonomiskā izaugsme. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. “Rīgas satiksme” pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vairākkārt Rīgā noticis Pasaules čempionāts hokejā un Eiropas čempionāts basketbolā. 2006. gadā Rīgā notika 19. NATO samits.

Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika pabeigti.

Ģeogrāfija

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Robežojas ar Jūrmalas pilsētu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Vecrīga

Temperatūra

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

• −34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
• −34,6 °C (1985. gada 12. februāris)
• −33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

• +34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs un 1914. gada 15. jūlijs)
• +34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
• +34,0 °C (1896. gada 30. jūlijs, 1923. gada 13. jūlijs un 1988. gada 7. jūnijs)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2 2007	+13,6 1990	+20,5 1968	+27,9 2000	+30,5 1886	+34,0 1988	+34,5 1885	+33,9 1936	+29,4 1992	+23,4 1966	+17,2 1968	+11,8 2015		+34,5 1885
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	+3,7 2020	+4,4 1990	+4,7 2007	+10,7 2000	+17,4 2018	+20,4 2021	+23,1 2021	+21,6 1846	+17,4 1806	+10,7 1907	+5,7 1978	+4,3 2006		9,3 2019
Vidējā mēneša temperatūra (°C)	−3,5	−3,4	+0,1	+5,0	+11,6	+15,3	+17,2	+16,5	+11,8	+7,1	+2,3	−1,5		+6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	−14,7 1893	−13,9 1929	−10,0 1942	−0,2 1852	+6,0 1864	+10,7 1928	+14,0 1904	+13,3 1956	+9,1 1877	+2,1 1805	−4,5 1919	−11,5 1876		+3,4 1942
Absolūtais minimums (°C)	−33,7 1970	−34,9 1956	−30,3 1942	−13,1 1942	−5,5 1941	−2,3 1941	+4,0 1968	+0,0 1966	−4,1 1996	−9,5 1912	−20,5 1890	−31,9 1978		−34,9 1978
Sniega sega
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm)	9	12	7	—	—	—	—	—	—	—	2	6		—
Maksimālais sniega segas biezums (cm)	65 1908	79 1900	76 1900	13	—	—	—	—	—	39 2003	34	46 2010		79 1900
Saulainība
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī	36	65	133	237	280	296	296	246	186	91	31	24		1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Fauna

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna.

Baloži

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, mājas balodim, mājas zvirbulim, arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle.

Teritoriālais iedalījums

Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta

Rīga ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, kas iedalīta sešās administratīvās vienībās:

• Centra rajons (3 km²)
• Kurzemes rajons (79 km²)
• Zemgales priekšpilsēta (41 km²)
• Ziemeļu rajons (77 km²)
• Vidzemes priekšpilsēta (57 km²)
• Latgales priekšpilsēta (50 km²)

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons, bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir visstraujāk samazinājies.

Rīgas pilsētas administratīvās robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Teritorijas iedalījums

• Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%)
• Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%)
• Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%)
• Parki aizņem 57,54 km² (19,0%)
• Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)

Rīgas apkaimes

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.

Rīgas apkaimju uzskaitījums

Skatīt arī: Rīgas apkaimju uzskaitījums

1. Bolderāja 2. Daugavgrīva 3. Dzirciems 4. Iļģuciems 5. Imanta 6. Kleisti 7. Ķīpsala 8. Rītabuļļi 9. Spilve 10. Voleri 11. Zasulauks 12. Āgenskalns 13. Atgāzene 14. Beberbeķi 15. Bieriņi

16. Bišumuiža 17. Katlakalns 18. Mūkupurvs 19. Pleskodāle 20. Salas 21. Šampēteris 22. Torņakalns 23. Ziepniekkalns 24. Zolitūde 25. Čiekurkalns 26. Jaunciems 27. Kundziņsala 28. Mangaļsala 29. Mežaparks 30. Mīlgrāvis

31. Pētersala-Andrejsala 32. Sarkandaugava 33. Trīsciems 34. Vecāķi 35. Vecdaugava 36. Vecmīlgrāvis 37. Vecpilsēta 38. Centrs 39. Berģi 40. Brasa 41. Brekši 42. Bukulti 43. Dreiliņi 44. Jugla 45. Mežciems

46. Purvciems 47. Skanste 48. Suži 49. Teika 50. Avotu iela 51. Dārzciems 52. Dārziņi 53. Grīziņkalns 54. Ķengarags 55. Maskavas forštate 56. Pļavnieki 57. Rumbula 58. Šķirotava

Demogrāfija

Vecrīgas siluets

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%). Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020)

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1767 19 500 —     1775 19 186 −1.6% 1776 19 058 −0.7% 1778 20 227 +6.1% 1779 19 463 −3.8% 1780 19 935 +2.4% 1782 24 515 +23.0% 1785 25 022 +2.1% 1794 27 813 +11.2% 1797 28 801 +3.6% 1800 29 500 +2.4% 1804 30 219 +2.4% 1806 33 665 +11.4% 1810 32 955 −2.1% 1812 28 483 −13.6% 1813 27 170 −4.6% 1816 39 122 +44.0% 1818 41 021 +4.9% 1821 41 462 +1.1% 1824 41 493 +0.1%	Gads Iedz. ±% 1827 45 307 +9.2% 1829 51 871 +14.5% 1833 50 532 −2.6% 1836 56 564 +11.9% 1840 60 600 +7.1% 1852 65 777 +8.5% 1857 61 878 −5.9% 1863 77 467 +25.2% 1867 102 600 +32.4% 1881 169 300 +65.0% 1897 282 200 +66.7% 1913 517 500 +83.4% 1920 185 100 −64.2% 1925 337 699 +82.4% 1930 377 900 +11.9% 1935 385 063 +1.9% 1940 353 800 −8.1% 1941 335 200 −5.3% 1945 228 200 −31.9% 1950 482 300 +111.3%	Gads Iedz. ±% 1955 566 900 +17.5% 1959 580 400 +2.4% 1965 665 200 +14.6% 1970 731 800 +10.0% 1975 795 600 +8.7% 1979 835 500 +5.0% 1987 900 300 +7.8% 1990 909 135 +1.0% 1991 900 455 −1.0% 1992 889 741 −1.2% 1993 863 657 −2.9% 1994 843 552 −2.3% 1995 824 988 −2.2% 1996 810 172 −1.8% 1997 797 947 −1.5% 1998 786 612 −1.4% 1999 776 008 −1.3% 2000 764 329 −1.5% 2001 756 627 −1.0% 2002 747 157 −1.3%	Gads Iedz. ±% 2003 739 232 −1.1% 2004 735 241 −0.5% 2005 731 762 −0.5% 2006 727 578 −0.6% 2007 722 485 −0.7% 2008 717 371 −0.7% 2009 715 978 −0.2% 2010 709 145 −1.0% 2011 703 581 −0.8% 2012 699 203 −0.6% 2013 696 618 −0.4% 2014 701 185 +0.7% 2015 698 086 −0.4% 2016 698 529 +0.1% 2017 704 476 +0.9% 2018 701 064 −0.5% 2019 696 986 −0.6% 2020 693 046 −0.6% 2021 686 253 −1.0% 2022 671 879 −2.1%

Etniskais sastāvs

Vecrīgas skats — priekšplānā "Trīs brāļi", fonā Doma baznīca

No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2020. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.																			kopā 693 046   Latvieši   Krievi   Ukraiņi   Baltkrievi   Poļi   Cita un neizvēlēta
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	44,53%	308 597
Krievi	36.58%	253 515
Ukraiņi	3,66%	25 355
Baltkrievi	3,57%	24 740
Poļi	1,77%	12 336
Cita un neizvēlēta	9,89%	68 503

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):

	1867	1881	1897	1913	1917	1919	1920	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011	2020
Latvieši (īpatsvars)	24 199* (23,6%)	49 974* (29,5%)	127 046* (45,0%)	218 097* (42,2%)	114 379 (54,3%)	109 660 (51,5%)	99 580 (54,9%)	227 842 (60,3%)	242 731 (63,0%)	258 528 (44,5%)	299 072 (40,9%)	317 546 (38,3%)	331 934 (36,5%)	313 368 (41,0%)	298 412 (42,4%)	308 597 (44,5%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.

Augstceltnes un augstākās būves

Rīgas radio un televīzijas tornis

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Zunda Towers, kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts, kā arī Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

Augstākās Rīgas ēkas Nosaukums Augst. Stāvi Gads 1. Zunda Towers 123 30 2015 2. Saules akmens 123 27 2004 3. Panorama Plaza II 114 32 2007 4. Zinātņu akadēmijas augstceltne 108 21 1955 5. Panorama Plaza I 99 27 2006 6. Radisson Blu Hotel Latvija 95 27 1976 7. Zemkopības ministrijas augstceltne 92 26 1976 8. Latvijas Televīzijas augstceltne 89 22 1987 9. Astra Lux 81 24 2007 10. Solaris (2 ēku komplekss) 78 25 2005 11. Preses nams 77 22 1977 12. Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss) 76 24 2008 13. Rietumu Bankas galvenā ēka 70 20 2008 14. Centra nams 69 9 2005 15. "Gaismas pils" 68 13 2012

Augstākie Rīgas torņi un baznīcas Nosaukums Augst. Gads 1. Rīgas radio un televīzijas tornis 368 1987 2. Rīgas Svētā Pētera baznīca 123 1746 3. Āgenskalna televīzijas tornis 110 1955 4. Vanšu tilta pilons 109 1981 5. Rīgas Doms 90 1776 6. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle 86 1225 7. Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca 69 1906 8. Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca 63 1869

Transports

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

Citi transporta veidi

• Rīgas dzelzceļa stacija
• Rīgas Starptautiskā autoosta
• Starptautiskā lidosta "Rīga"
• Rīgas pasažieru osta

Sports

2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā spēlē HK Kurbads, HK MOGO, HK Prizma, HK "Lido" un HS Rīga.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē FK RFS, Riga FC un FS METTA/Latvijas Universitāte.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi — Barons kvartāls, BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, BK Turība —, kā arī sieviešu basketbola klubi TTT Rīga, Latvijas Universitāte, RTU Merks u.c.

Mediji

Radiostacijas

Frekvence Nosaukums 88,6 MHz Jumor FM 89,2 MHz Radio SWH Rock 90,0 MHz Radio SWH Gold 90,7 MHz Latvijas Radio 1 91,5 MHz Latvijas Radio 2 91,9 MHz TOPradio- Dimzukalns (Iecava) 93,1 MHz Latvijas Radio 5 — Pieci.lv 93,9 MHz Radio Baltkom

Frekvence Nosaukums 94,5 MHz Retro FM 94,9 MHz Capital FM 95,8 MHz Latvijas Radio 6 — Radio NABA 96,2 MHz EHR Russkie Hiti 96,8 MHz EHR SuperHits 97,3 MHz Radio Marija 98,3 MHz TOPradio 99,0 MHz Radio Jurmala- Jūrmala

Frekvence Nosaukums 99,5 MHz MIX FM Dance 100,0 MHz Radio PIK 100,5 MHz BBC World Service 101,0 MHz XO FM 101,8 MHz Latvijas Kristīgais Radio 102,3 MHz Radio Skonto+ 102,7 MHz Radio MIX FM 103,2 MHz Russkoe Retro

Frekvence Nosaukums 103,7 MHz Latvijas Radio 3 — Klasika 104,3 MHz European Hit Radio 105,2 MHz Radio SWH 105,7 MHz Radio SWH + 106,2 MHz Star FM 106,8 MHz Radio TEV 107,2 MHz Radio Skonto 107,7 MHz Latvijas Radio 4 — Doma Laukums

Sadraudzības pilsētas

Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

• Almati, Kazahstāna
• Bordo, Francija
• Brēmene, Vācija
• Dallasa, ASV
• Erevāna, Armēnija
• Florence, Itālija
• Kērnsa, Austrālija
• Kijiva, Ukraina
• Kobe, Japāna

• Norčēpinga, Zviedrija
• Astana, Kazahstāna
• Olborga, Dānija
• Pekina, Ķīna
• Pori, Somija
• Rostoka, Vācija
• Santjago, Čīle
• Stokholma, Zviedrija

• Sudžou, Ķīna
• Taipeja, Taivāna
• Tallina, Igaunija
• Tartu, Igaunija
• Taškenta, Uzbekistāna
• Tbilisi, Gruzija
• Varšava, Polija
• Viļņa, Lietuva

Attēlu galerija

Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada  Rīgas panorāma un Āgenskalna līcis no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara  Rīgas pils, raugoties no Daugavas  Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas  Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves  Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma  Vecrīga, raugoties no Daugavas  Rīgas centrālā daļa  Rīgas ostas iekraušanas celtņi  Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts  Vanšu tilts no Eksporta ielas

Rīgas panorāma

Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes

Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa

Ievērojamas personības

Rīgā dzimuši:

• inženieris, politiķis Georgs Armitsteds (1847—1912),
• baletdejotājs Mihails Barišņikovs (1948),
• arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834—1891),
• ķirurgs, aseptikas pamatlicējs Ernests fon Bergmanis (1836—1907),
• politiķis Johans Kristofs Bērenss (1729—1792),
• filozofs Jesaja Berlins (1909—1997),
• mākslinieks Boriss Bērziņš (1930—2002),
• arhitekts Gunārs Birkerts (1925—2017),
• arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858—1945),
• inženieris Frīdrihs Canders (1887—1933),
• inženieris Valters Caps (1905—2003),
• politiķis Gustavs Celmiņš (1899—1968),
• māksliniece Vija Celmiņa (1938),
• dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901—1950),
• hokejists Lauris Dārziņš (1985),
• hokejists Kaspars Daugaviņš (1988),
• izgudrotājs, uzņēmējs Džeikobs Deiviss (1831—1908),
• žurnālists Jānis Domburs (1972),
• kinorežisors Sergejs Eizenšteins (1898—1948),
• arhitekts Johans Daniels Felsko (1813—1902),
• operdziedātāja Elīna Garanča (1976),
• komponiste Lūcija Garūta (1902—1977),
• politiķis Ivars Godmanis (1951),
• neirofiziologs Elhonons Goldbergs (1946),
• tenisists Ernests Gulbis (1988),
• fotogrāfs Filips Halsmans (1906—1979)
• datorzinātnieks Juris Hartmanis (1928),
• filozofs Nikolajs Hartmanis (1882—1950),
• hokejists Artūrs Irbe (1967),
• diriģents Mariss Jansons (1943—2019),
• basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota (1983),
• komponists Imants Kalniņš (1941),
• politiķis Aigars Kalvītis (1966),
• aktrise un politiķe Ausma Kantāne-Ziedone (1941),
• vijolnieks Gidons Krēmers (1947),
• rakstnieks Vilis Lācis (1904—1966),
• mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis (1941),
• arhitekts Eižens Laube (1880—1967),
• mēmā kino aktrise Lia Mara (Lya Mara) (1897—1960),
• aktrise Mirdza Martinsone (1951),
• hokejists Edgars Masaļskis (1980),
• hokejists Sergejs Naumovs (1969),
• ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853—1932),
• gleznotājs Kārlis Padegs (1911—1940),
• paleontologs Kristians Panders (1794—1865),
• komponists Raimonds Pauls (1936),
• komponists Georgs Pelēcis (1947),
• dzejnieks Kristiāns Jāks Pētersons (1801—1822),
• arhitekts Heincs Pīrangs (1876—1936),
• komiķis un aktieris Arkādijs Raikins (1911—1987)
• kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis (1978),
• dziedātājs Normunds Rutulis (1971),
• rakstnieks Zigmunds Skujiņš (1926—2022),
• aktieris Juris Strenga (1937),
• katoļu bīskaps Viktors Stulpins (1971),
• politiķis Jānis Šilfs (1881—1921),
• vēsturnieks Kārlis Kristiāns Širrens (1826—1910),
• arhitekts Reinholds Šmēlings (1840—1917),
• šahists (astotais pasaules čempions) Mihails Tāls (1936—1992)
• bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (1939),
• bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1937),
• vingrotājs Igors Vihrovs (1978),
• komponists un dziedātājs Alfrēds Vinters (1908—1976),
• hokejists Sergejs Žoltoks (1972—2004).

Skatīt arī

• Rīgas plānošanas reģions
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Rīgas satiksme
• Rīgas dome
• Rīgas arhibīskapija
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Pieminekļi Rīgā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

• Rīgas pilsētas domes portāls
• Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi
• Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu
• Rīga Latvijas ceļvedī
• Interaktīva 360° Rīgas aero tūre