2007. gads
Jump to navigation
Jump to search
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports |
| Gregora kalendārs | 2007 MMVII |
| Ab urbe condita | 2760 |
| Armēņu kalendārs | 1456 ԹՎ ՌՆԾԶ |
| Asīriešu kalendārs | 6757 |
| Bahá'í kalendārs | 163—164 |
| Bengāliešu kalendārs | 1414 |
| Berberu kalendārs | 2957 |
| Budistu kalendārs | 2551 |
| Burmiešu kalendārs | 1369 |
| Bizantiešu kalendārs | 7515—7516 |
| Ķīniešu kalendārs | 丙戌年 (Uguns suns) 4703 vai 4643 — līdz — 丁亥年 (Uguns cūka) 4704 vai 4644 |
| Koptu kalendārs | 1723—1724 |
| Etiopu kalendārs | 1999—2000 |
| Ebreju kalendārs | 5767—5768 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2063—2064 |
| - Shaka Samvat | 1929—1930 |
| - Kali Juga | 5108—5109 |
| Holocēna kalendārs | 12007 |
| Igbo kalendārs | 1007—1008 |
| Irānas kalendārs | 1385—1386 |
| Islāma kalendārs | 1427—1428 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4340 |
| UNIX laiks | 1167609600—1199145599 |
2007. (MMVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Šis gads ir:
- Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);
- Starptautiskais heliofizikas gads;
- Delfīna gads;
- Kodoldzinēja gads
- Pēc ķīniešu kalendāra suņa gads līdz 17. februārim, ko 18. februārī nomaina cūkas gads.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- Bulgārija un Rumānija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
- Slovēnijā ieviests eiro, aizstājot tolāru.
- Bans Kimūns kļuva par ANO ģenerālsekretāru, nomainot Kofi Ananu.
- Angola iestājās OPEC.
- Somālijas karš: karotāji no Musulmaņu savienības pameta viņu cietoksni Kisimajo un bēga uz Kenijas robežu.
- 2. janvāris — Gibraltārā stājās spēkā jaunā konstitūcija.
- 4. janvāris — Nensija Pelosi kļuva par pirmo sievieti spīkeri ASV.
- 7. janvāris — Staņislavs Velguss, jaunieceltais Varšavas arhibīskaps, atkāpās no amata pēc tam, kad tika atklāta viņa sadarbība ar slepenajiem dienestiem komunistiskā režīma laikā.
- 8. janvāris:
- Daniels Ortega tika ievēlēts uz otru termiņu par Nikaragvas prezidentu.
- Krievijas naftas piegāde Polijai, Vācijai un Ukrainai tika pazemināta sakarā ar Krievijas un Baltkrievijas strīda saasināšanos; tā tika atjaunota pēc 3 dienām.
- 9. janvāris — Stīvs Džobss pirmo reizi publiski prezentē iPhone.
- 10. janvāris — ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja par plāniem izvietot 21 500 papildu karaspēku Irākā.
- 11. janvāris:
- Vjetnamu uzņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijā kā 150. locekli.
- Ķīna izmēģināja ballistiskās raķetes.
- 13. janvāris — grieķu kuģis "Server" avarēja pie Norvēģijas krastiem, jūrā izplūda aptuveni 200 tonnas naftas.
- 14. janvāris — Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanā Pusmēness Kustība oficiāli pārņēma Sarkanā Kristāla nereliģiozo emblēmu no ārzemju operācijām.
- 17. janvāris — orkāna stipruma vētra Kirils nogalināja vismaz 40 cilvēkus Rietumeiropā.
- 18. janvāris — Maknota komēta, spožākā komēta, kas parādījusies pēdējo 40 gadu laikā, bija redzama Zemes Dienvidu puslodē.
- 24. janvāris — Izraēlas tieslietu ministrija paziņo, ka prezidents Mošē Kacavs tiks tiesāts par izvarošanu un spēka izmantošanu; nākamajā dienā viņš atkāpās no amata.
- 25. janvāris — Gambijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 30. janvāris — Microsoft laida klajā Windows Vista un Microsoft Office 2007.
- 31. janvāris — Venecuēlas Nacionālā Asambleja izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem prezidentam Hugo Čavesam.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris:
- Ķīnas prezidents Hu Dzintaoi parakstīja ekonomiskus darījumus ar Sudānu.
- Somālijas karš: 8 cilvēki gāja bojā mīnu uzbrukumā Somālijas galvaspilsētā Mogadišā.
- 3. februāris:
- Nāvējošais H5N1 vīruss (putnu gripa) tika atklāts Anglijas grāfistē Safolkā.
- Indonēzijā pēc El Ninjo plosīšanās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis.
- Automašīnas sprādzienā pārpildītā Bagdādes tirgū bojā gāja vismaz 135 cilvēki, bet 339 tika ievainoti.
- 11. februāris — nacionālajā referendumā Portugālē tika legalizēti aborti.
- 13. februāris — Taivānā opozīcijas līderis Ma Jings atkāpās no priekšsēdētāja amata Kuomintangu partijā vēlāk viņam izvirza apsūdzību par naudas piesavināšanos.
- 19. februāris — Ziemeļkoreja piekrita pārtraukt savu kodolprogrammu apmaiņā pret naftu.
- 22. februāris — Alsungas novadā, "Reģu pansionāta" ugunsgrēkā bojā gāja 26 cilvēki.
- 25. februāris — notika 79. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
- 26. februāris — starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebrenicā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts:
- Parīzē atklāts Starptautiskais polārais gads, piešķirot 1,5 miljardus USD Arktikas un Antarktikas izpētei;
- Airbus paziņoja, ka pārtrauks darbu pie A380F kravas lidmašīnas izstrādes;
- ASV dienvidaustrumu štatos 31 tornādo prasīja 30 cilvēku dzīvības un daļēji izpostīja Enterpraisas pilsētu Alabamas štatā.
- 4. marts:
- 5. marts — Pekinā sākās Nacionālais tautas kongress, kas turpinājās līdz 15. martam.
- 6. marts — ASV sasniegts rekords džekpota loterijā — 370 miljoni USD .
- 7. marts — Ziemeļīrijas asamblejas vēlēšanas.
- 12. marts — Alans Džonsons, BBC žurnālists pazuda Gazā, Palestīnā.
- 17. marts — Bagdādē, hlora bumbas sprādziens ievainoja simtiem cilvēku.
- 19. marts — ogļu raktuvēs Kemerovas apgabalā, Krievijā, metāna eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki.
- 25. marts — Berlīnē, 27 Eiropas ministri atzīmēja 50 gadadienu kopš ir noslēgts Romas līgums.
- 26. marts — Kanādas provincē Kvebekā Nacionālās Asamblejas vēlēšanās uzvarēja Liberāļu partija;
- 6,9 baļļu stipra zemestrīce Japānā, Išikavas provincē, dzīvību zaudēja 1 cilvēks, ievainoti vismaz 193 cilvēki.
- 27. marts:
- Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs Maskavā Krievijas valdības ēkā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
- par Mjanmas (Birmas) galvaspilsētu oficiāli kļuva Nepjido.
- 31. marts:
- Sidnejā, Austrālijā, cilvēki uz stundu izslēdza elektrību, lai pievērstu uzmanību globālajām klimata pārmaiņām.
- Beninā notika parlamenta vēlēšanas.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. aprīlis:
- Stājās spēkā smēķēšanas aizliegums slēgtās telpās Velsā.
- Zālamanu salas satricināja 8,1 balli spēcīga zemestrīce, un pēc tam salas skāra arī cunami.
- 3. aprīlis — Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.
- 4. aprīlis — NATO un Afganistānas bruņotie spēki pārņēma Taliban pārvaldīto Helmandas provinci.
- 5. aprīlis — grieķu kruīza kuģis M/S Diamond uztriecās uz rifa netālu no Santorīnī salas.
- 11. aprīlis — Al Qaeda uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem Alžīrā, kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.
- 14. aprīlis:
- Bijušais šaha čempions Garijs Kasparovs aizturēts Maskavā par piedalīšanos aizliegtā gājienā;
- Nepierasts temperatūras paaugstinājums visā Eiropā, netālu no Frankfurtes, Vācijā, sasniedzot pat gandrīz 30 °C.
- 16. aprīlis — studentu pilsētiņā Virdžīnijā, ASV, notika apšaude, kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās.
- 21. aprīlis — Nigērijā notiek prezidenta vēlēšanas.
- 22. aprīlis — Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
- 24. aprīlis — Mehiko legalizēti aborti.
- 26. aprīlis — Bronzas nakts: Tallinā, Igaunijā notika "Bronzas kareivja" statujas demontāža un padomju karavīru apbedījumu ekshumācija. Krieviski runājošie iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja plašas protesta akcijas, kas pārauga masu nekārtībās.
- 27. aprīlis — Turcijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kuras rezultātus anulēja Konstitucionālā tiesa.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. maijs — tornādo izpostīja Grīnsberijas pilsētu Kannzasas štatā, ASV, bojā gāja vismaz 12 cilvēku.
- 5. maijs — Kenya Airways lidmašīna KQ 507 avarēja Kamerūnā, bojā gāja 114 cilvēki.
- 6. maijs:
- Nikolā Sarkozī tika ievēlēts par Francijas prezidentu.
- Burkinafaso notika parlamenta vēlēšanas.
- 8. maijs — Ziemeļīrijā atjaunota vietējā pašpārvalde ar protestantu pārstāvi Aienu Peisliju kā premjerministru.
- 10. maijs — Tonijs Blērs paziņoja, ka 27. jūnijā atkāpsies no Apvienotās Karalistes premjerministra amata.
- 14. maijs — Filipīnās notika senatoru vēlēšanas.
- 12. maijs — Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 16. maijs — Nikolā Sarkozī sāka pildīt Francijas Republikas prezidenta pienākumus.
- 17. maijs:
- Latvijas Saeima ratificēja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
- Alekss Salmonds oficiāli kļuva par pirmo Skotijas premjerministru.
- Krievijas Ortodoksālā baznīca ārzemēs un Maskavas patriarhs apvienojās pēc 8 gadu šķelšanās.
- 20. maijs — sadursmes Libānas galvaspilsētā Tripolē pārauga par Libānas konfliktu.
- 23. maijs — ogļraktuvē Krievijas pilsētā Novokuzņeckā gāja bojā 38 cilvēki.
- 24. maijs — Īrijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 28. maijs — Rijo Mori tika kronēta par jauno Mis Universe 2007.
- 31. maijs — Valdis Zatlers tika ievēlēts par Latvijas prezidentu.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūnijs — vilciena avārija netālu no Kerangas Viktorijā, Austrālijā, 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti .
- 6.-8. jūnijs — 33. Lielā astotnieka samits Hailigendamā, Vācijā.
- 8. jūnijs — Space Shuttle Atlantis ekspedīcijaa STS-117 starts.
- 24. jūnijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanas.
- 27. jūnijs — Tonijs Blērs atstāja Apvienotās Karalistes premjerministra amatu, viņa vietā par premjerministru kļuva Gordons Brauns.
- 28. jūnijs — Grieķijas gadsimta lielākais karstuma vilnis izraisīja vairāk kā 200 mežu ugunsgrēku, dzīvību zaudēja vismaz 11 cilvēki.
- 29. jūnijs — Apvienotās Karalistes policija atrada un neitralizēja Londonas centrā paslēptu bumbu.
- 29. jūnijs — Apple Inc. pārdošanā ASV izlaida mobilo telefonu iPhone.
- 30. jūnijs:
- Glāzgovas starptautiskās lidostas galvenā termināļa ieejā ietriecās terorista vadīts apvidus auto, izraisot ugunsgrēku.
- Austrumtimorā notika parlamenta vēlēšanas.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs:
- Austrijā tika mainīts balsstiesīgo iedzīvotāju vecums no 18 uz 16 gadiem.
- Portugāle kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti pēc Vācijas.
- Austrālijā, Viktorijā un Jaundienvidvelsā aizliedza smēķēt klubos.
- Vemblija stadionā notika Velsas princesei Diānai veltīts atceres koncerts.
- 3. jūlijs — Sudānā notika plūdi, kas bija postošākie visā Sudānas vēsturē.
- 7. jūlijs — Live Earth akcijā visā pasaulē notika 9 koncerti, lai pievērstu cilvēku uzmanību globālajai sasilšanai.
- 8. jūlijs — Boeing prezentēja Boeing 787.
- 9. jūlijs — Argentīnas neatkarības dienā, Buenosairesā uzsniga sniegs, kas pēdējoreiz tika novērots gandrīz pirms 100 gadiem.
- 16. jūlijs — Apvienotā Karaliste no valsts izraidīja Krievijas diplomātu, atbildot uz Krievijas nevēlēšanos izdot Andreju Lugovoju, kas tika turēts aizdomās par Aleksandra Ļitviņenko slepkavību.
- 18. jūlijs — Nelsons Mandela sapulcināja pasaules līderu grupu, lai spriestu par pasaules problēmām.
- 19. jūlijs — 72 gadus vecā Pratibha Patila kļuva par pirmo sievieti Indijas prezidenti.
- 22. jūlijs — Turcijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 24. jūlijs — par Albānijas prezidentu kļuva Bamirs Topi.
- 29. jūlijs — Japānā notika koalīcijas vēlēšanas.
- 30. jūlijs — Apvienotās Karalistes jaunais premjerministrs Gordons Brauns devās savā pirmajā vizītē uz ASV.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. augusts — DaimlerChrysler pārdeva Chrysler investīciju uzņēmumam Cerberus Capital Management.
- 4. augusts:
- 6. augusts — sabrūkot raktuvēm Jūtas štatā, ASV tika iesprostoti 6 cilvēki, kurus neizdevās izglābt.
- 8. augusts — palaists daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Endeavour misijā STS-118.
- 14. augusts — vairākos teroristu pašnāvnieku izraisītajos sprādzienos Irākas ziemeļos bojā gāja 572 cilvēki.
- 15. augusts — Peru skāra 8 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 512 un ievainoti vairāk nekā pusotra tūkstoša cilvēku.
- 21. augusts — viesuļvētra Dīns kā 5. kategorijas viesuļvētra sasniedza Jukatanas pussalu Meksikā.
- 25. augusts — divu bumbu sprādzienos Haidarābādu Indijā dzīvību zaudēja 44 cilvēki.
- 28. augusts — Abdullahs Gils (Abdullah Gül) tika ievēlēts par 11. Turcijas prezidentu.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. septembris — Somijā visa analogā televīzija tika pārcelta uz digitālo apraidi.
- 3. septembris — Jamaikā notika vispārējās vēlēšanas.
- 4. septembris — Nikaragvas ziemeļaustrumu krastus sasniedza 5. kategorijas viesuļvētra Fēlikss.
- 11. septembris — Krievijā tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā vakuuma bumba
- 12. septembris:
- Atkāpās Japānas premjerministrs Šinzo Abe, atkāpšanās stājas spēkā 19. septembrī;
- Atkāpās Krievijas premjerministrs Mihails Fratkovs un viņa vadītais ministru kabinets;
- 12. — 13. septembris — Indonēzijas Sumatras salas piekrasti satricināja spēcīgu zemestrīču sērija (6,1—8,2 balles).
- 13. septembris — par pasaules augstāko celtni kļuva Burj Dubai.
- 14. septembris — par Krievijas premjerministru kļuva Viktors Zubkovs pēc Domes balsojuma.
- 16. septembris:
.jpg)
.
- 17. septembris — par Sjerraleones prezidentu tika iecelts Ernests Bai Koroma.
- 22. septembris — Mjanmā sākās budistu mūku demonstrācijas pret militāro valdību, kas pēc dažām dienām pārauga vairāku desmitu tūkstošu iedzīvotāju protestos.
- 26. septembris — Japānas imperators Akihito formāli apstiprināja Jasuo Fukudu par 91. Japānas premjerministru.
- 30. septembris:
- Ukrainā norisinājās parlamenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents Viktors Juščenko atlaida parlamentu.
- Kamerūnā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. oktobris — Anglijā un Velsā minimālais vecums, lai varētu iegādāties tabakas izstrādājumus tika pacelts no 16 uz 18.
- 2. oktobris — sākās otrais Korejas samits. Dienvidkorejas prezidents Ro Mu Hjuns un Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čen Irs tikās Phenjanā.
- 3. oktobris — Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja Latvijas Saeimas un Krievijas Domes ratificēto robežlīgumu.
- 6. oktobris — prezidenta vēlēšanas Pakistānā.
- 11. oktobris — Klīvlendā, Ohaio štatā, skolas apšaudē tika nogalināts viens cilvēks, ievainoti pieci.
- 15. oktobris — pirmais Airbus A380 tika piegādāts Singapore Airlines.
- 17. oktobris — Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
- 18. oktobris — pēc astoņiem trimdā pavadītiem gadiem, bijusī Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto atgriezās dzimtenē. Vēlāk, tajā pašā dienā, sprāga vairākas bumbas netālu no Bhuto konvoja; gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku.
- 20. oktobris — Kalifornijā, ASV meža ugunsgrēku rezultātā tika evakuēti vairāk nekā 1 miljons cilvēku, iznīcinātas vairāk nekā 1600 ēku.
- 21. oktobris:
- Parlamenta vēlēšanas Polijā, Donalda Tuska vadītā liberālā partija Pilsoniskā platforma ieguva visvairāk balsu;
- Parlamenta vēlēšanas Šveicē;
- Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Slovēnijā;
- 2007. gada F1 sezona noslēdzās Interlagušas trasē, uzvaru gan sacīkstē, gan čempionātā izcīnīja Kimi Reikenens.
- 25. oktobris — pirmais Airbus A380 lidojums ar pasažieriem, ko veica Singapore Airlines.
- 28. oktobris — Argentīnas prezidenta un parlamenta vēlēšanas; par Argentīnas pirmo prezidenti sievieti kļuva Kristina Fernandesa Kirhnere (Cristina Fernández de Kirchner).
- 31. oktobris — bumbas sprādzienā autobusā Toljati, Krievijā bojā gāja astoņi un ievainoti vairāk nekā piecdesmit cilvēki.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. novembris — vairāk nekā 100 000 Gruzijas opozīcijas partiju atbalstītāju pulcējās Tbilisi centrā, paužot protestu pret Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un pieprasot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas.[1]
- 3. novembris — Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs izziņoja ārkārtas stāvokli valstī.
- 6. novembris — ASV štatos Kentuki, Misisipi, Ņūdžersijā un Virdžīnijā notika likumdošanas vēlēšanas; Kentuki un Misisipi štatos notika gubernatora vēlēšanas.
- 7. novembris:
- Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izsludināja ārkārtas stāvokli valstī;
- Jokelas skolas apšaudē Jokelas vidusskolā Somijā nogalināti 9 cilvēki.
- 9. novembris — par Polijas premjerministru kļuva Donalds Tusks.
- 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā Danilo Turks uzvarēja ar 68,26%.
- 13. novembris — Dānijā notika parlamenta vēlēšanas. Premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens tika ievēlēts uz trešo termiņu.
- 14. novembris — 7,7 balles stipra zemestrīce Čīlē.
- 16. novembris — par Polijas premjerministru tika iecelts Donalds Tusks.
- 17. novembris — Kosovas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Hašima Tači vadīta partija.
- 22. novembris — Vladimirs Gurgenidze tiek ievēlēts par 17. Gruzijas premjerministru.
- 24. novembris — Austrālijas Leiboristu partija Kevina Rada vadībā uzvarēja federālajās vēlēšanās Austrālijā.
- 25. novembris:
- Rumānijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- Horvātijā notika parlamenta vēlēšanas.
- Gruzijas parlaments pieņēma prezidenta Mihaila Saakašvili demisiju.
- 29. novembris — Filipīnas bruņotie spēki izveidoja aplenkumu Manilas pussalā.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. decembris — Vienotā Krievija uzvarēja parlamenta vēlēšanās Krievijā.
- 8. decembris — Lisabonā notika Eiropas Savienības un Āfrikas samits.
- 10. decembris:
- britu rokgrupa Led Zeppelin sniedza atkalapvienošanās koncertu O2 Arēnā, Londonā, pulcējot ap 20 000 cilvēku.
- par Argentīnas prezidenti kļuva Kristina Fernandesa de Kiršnere.
- 11. decembris — Alžīrā notika divu bumbas eksplozijas.
- 12. decembris — Šveicē notika parlamenta vēlēšanas.
- 13. decembris — Eiropas Savienības dalībvalstu līderi Lisabonā noslēdza Lisabonas līgumu.
- 15. decembris — Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs atcēla ārkārtas stāvokli Pakistānā.
- 16. decembris — Kirgizstānā notiek parlamenta vēlēšanas, tajās uzvarēja Ak Žol partija.
- 18. decembris:
- Jūlija Timošenko kļuva par Ukrainas premjerministri.
- Džakobu Zumu ievēlēja par prezidentu Āfrikas Starptautiskajā kongresā DĀR.
- 19. decembris — Dienvidkorejā notika prezidenta vēlēšanas.
- 21. decembris — Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija parakstīja Šengenas līgumu.
- 23. decembris:
- Taizemē notika vispārējās vēlēšanas.
- Uzbekistānā notika prezidenta vēlēšanas.
- 24. decembris — tika paziņots, ka Nepālas 240 gadus ilgusī monarhija tiks likvidēta 2008. gadā, un tiks ieviesta republika.
- 27. decembris:
- Terorista-pašnāvnieka uzbrukumā Pakistānā gāja bojā bijusī valsts premjerministre Benazira Bhuto.
- Kenijā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
- 30. decembris — par Pakistānas premjerministru kļuva Asifs Ali Zardari.
Visu gadu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. janvāris — Roberts Antons Vilsons (Robert Anton Wilson), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1932.)
- 14. janvāris — Darlīna Konlija, ASV aktrise (dzimusi 1934.)
- 22. janvāris — Vilnis Detlovs Latvijas matemātiķis (dzimis 1923.)
- 23. janvāris — Rišards Kapusciņskis (Ryszard Kapuściński), poļu žurnālists (dzimis 1932.)
- 30. janvāris — Sidnijs Šeldons, ASV rakstnieks (dzimis 1917.)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Boriss Jeļcins (Борис Николаевич Ельцин), Krievijas prezidents (dzimis 1931.)
- 8. februāris — Anna Nikola Smita, ASV modele un aktrise (dzimusi 1967.)
- 17. februāris — Jurga Ivanauskaite, Lietuvas rakstniece (dzimusi 1961.)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. marts — Žans Bodrijārs, Francijas filozofs (dzimis 1929.)
- 15. marts — Vītauts Ķernaģis (Vytautas Kernagis), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (dzimis 1951.)
- 17. marts — Džons Bekuss (John Backus), ASV datorzinātnieks (dzimis 1924.)
- 23. marts — Pols Koens (Paul Cohen), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1934.)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. aprīlis — Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut), ASV rakstnieks (dzimis 1922.)
- 23. aprīlis — Boriss Jeļcins, Krievijas prezidents (dzimis 1931.)
- 27. aprīlis — Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Ростропович), krievu čellists un diriģents (dzimis 1927.)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. maijs — Volters Širra (Walter Marty Schirra), ASV astronauts (dzimis 1923.)
- 28. maijs — Deivids Leins (David Lane), ASV balto nacionālistu līderis (dzimis 1938.)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. jūnijs — Ričards Rortijs (Richard Rorty), ASV filozofs (dzimis 1931)
- 16. jūnijs — Jānis Pīnups, pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā (dzimis 1925.)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. jūlijs — Ingmārs Bergmans (Ernst Ingmar Bergman), Zviedrijas kinorežisors (dzimis 1918.)
- 30. jūlijs — Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni), itāļu kinorežisors (dzimis 1912.)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. augusts — Žans Marī Listižē (Jean-Marie Lustiger), franču katoļu garīdznieks (dzimis 1926.)
- 28. augusts — Antonio Puerta, spāņu futbolists (dzimis 1984.)
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. septembris — Lučāno Pavaroti, itāļu operdziedonis (dzimis 1935.)
- 15. septembris — Kolins Makrejs, britu rallija pilots (dzimis 1968.)
- 23. septembris — Marsels Marso (Marcel Marceau), franču mīms (dzimis 1923.)
- 30. septembris — Milans Jeličs (Milan Jelić), bosniešu politiķis (dzimis 1956.)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — Noriks Abe (Norick Abe), japāņu motociklists (dzimis 1975.)
- 16. oktobris:
- Debora Kāra (Deborah Kerr), skotu aktrise (dzimusi 1921.)
- Toše Proeskis (Тоше Проески), maķedoniešu mūziķis (dzimis 1981.)
- 26. oktobris — Arturs Kronbergs (Arthur Kornberg), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918.)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. novembris — Aleksandrs Dedjuško (Александр Викторович Дедюшко), krievu kinoaktieris (dzimis 1962.)
- 5. novembris — Nilss Līdholms (Nils Liedholm), zviedru futbolists un treneris (dzimis 1922.)
- 30. novembris — Īvls Knīvls (Evel Knievel), ASV kaskadieris (dzimis 1938.)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. decembris — Karlheincs Štokhauzens (Karlheinz Stockhausen), vācu komponists (dzimis 1938.)
- 12. decembris — Aiks Tērners (Ike Turner), ASV mūziķis (dzimis 1931.)
- 26. decembris — Ištvāns Šāndorfi (Sándorfi István), ungāru gleznotājs (dzimis 1948.)
- 27. decembris — Benazira Bhuto (Benazir Bhutto), Pakistānas politiķie (dzimusi 1953.)
Nobela prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ekonomikā — Leonīds Hurvičs (Leonid Hurwicz), Ēriks Maskins (Eric Maskin) un Rodžers Maijersons (Roger Myerson)
- Fizikā — Albērs Fērs (Albert Fert) un Peters Grīnbergs (Peter Grünberg)
- Fizioloģijā vai medicīnā — Mario Kapeči (Mario Capecchi), Olivers Smitiss (Oliver Smithies) un Martins Evanss (Martin Evans)
- Ķīmijā — Gerhards Ertls (Gerhard Ertl)
- Literatūrā — Dorisa Lesinga (Doris Lessing)
- Miera prēmija — Els Gors (Albert Gore) un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2007. gads |