Jordānija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jordānijas Hašimītu Karaliste
الأردنّ, al-'Urdunn
Jordānijas karogs Jordānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himnaعاش المليك
Location of Jordan
Jordānijas atrašanās vieta Tuvajos Austrumos
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ammāna
31°57′N 35°56′E / 31.950°N 35.933°E / 31.950; 35.933
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Karalis Abdulla II Hašimīts
 -  Premjerministrs Auns Šavkats al Hasaunehs
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1946. gada 25. maijā 
Platība
 -  Kopā 92 300 km² (112.)
 -  Ūdens (%) 0,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā. gadā 6 407 058 (102.)
 -  Blīvums 68,4/km² (131.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 33,658 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 5620 
HDI (2007)  (0,773 vidējs) (86.)
Valūta Jordānijas dinārs (JOD)
Laika josla UTC (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) UTC (UTC+3)
Interneta domēns .jo
ISO 3166-1 kods 400 / JOR / JO
Tālsarunu kods +962

Jordānija (arābu: الأردن), oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste (المملكة الأردنية الهاشمية), ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā I Pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā iedzīvotāju skaits Jordānijā bija apmēram 7,9 miljoni. 92% iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti), 6%- kristieši. 1950. gadā kristiešu bija 30%, taču musulmaņu imigrācijas dēļ īpatsvars ir sarucis. Apmēram puse Jordānijas iedzīvotāju ir palestīniešu izcelsmes.