Vairākkārtīgi esmu saņēmis jautājumus par to, kāpēc es nepubliskoju dažādas izmaksu pozīcijas. Kāpēc to neviens nedara? Tam ir vairāki apsvērumi.

Sāksim ar to, ka fiksētu likmi par vienību bieži vien izmanto tāmēšanā, bet dzīvē šādu ciparu Tev paprasīs reti. Ja vien nenojautīs, ka esi maksātājs.

Piemēram, man tāmē melnzemes nostumšana bez izvešanas bija ierakstīta 800€, lai gan praksē cipars sanāca 3x mazāks. Citās pozīcijās, savukārt, risinājumu vai vēlmju dēļ cena var pārsniegt prognozēto. Pasmelties šos aptuvenos ciparus var kaut ikgadējā abc.lv būvizmaksu katalogā (2017. gads, 2016. gads, 2015. gads, 2014. gads). Kopējo tendenci (cenas kāpj, krīt, cik ļoti?) var iegūt pie mūsu valsts galvenajiem statistiķiem. Tālāk seko SS sludinājumi.

Par “Būvniecības ABC”. Ņemiet vērā, ka tur cenu pozīcijas ir indikatīvas un respektīvā tabula un tās cipari nav mainījušies jau kopš 2014. gada ;)

Cena veidojas ļoti dažādi. Lomu spēlē gan “pasūtītāja seja”, gan “cilvēks”, gan “cepure”, gan potenciāla ilgtermiņa sadarbība, gan apjoms, gan sagaidāmais “čakars”, un daudz kas cits. Katrs gadījums ir individuāls un, publicējot nolīgto cenu sev, es varu nostādīt nepatīkamā situācijā darītāju, jo citiem pasūtījumiem jebkurš no minētajiem parametriem var būt savādāks.

Cenai vienmēr būs reģionāls raksturs. Piedāvājums, konkurence, piegādes izmaksas.

Tas pats attiecas arī uz materiāliem. Ja gādā pats, esi draudzīgs, pretimnākošs un pieklājīgs, tad saņemsi daudz individuālāku pieeju un tipisko 20% (atsevišķos gadījumos 30%) atlaidi no veikala cenas. Kā jau visur, atlaides nesummējas – ja precei jau ir akcija, tad tai vairs atlaidi nedod.

Vai meistari strādās ar saviem materiāliem, vai taviem? Viņu materiāli gandrīz vienmēr būs dārgāki, neskatoties uz to, ka pašizmaksa noteikti būs zemāka. Te vienmēr ir vērts padomāt – vai tās papildus izmaksas ir tā vērtas, lai pats visu rūpētu un organizētu. Bet, ja esi ar mieru sagādi veikt pats, tad nereti vēsi varēsi sarunāt apmaksāt tikai brigādes darbu.

Un, beigu beigās, cenas mainās. Ja pirms gada tirgus diktēja vienu cenu, tad pēc gada tā var būt lielāka. Tas attiecas kā uz darbu, tā uz materiāliem. Uz pēdējiem it sevišķi.

Skaidrs, ka Tu noteikti visu šo saproti un cenu vēlies uzzināt salīdzināšanas vajadzībām. Diemžēl, bez tādiem foršiem kā Tu, ir arī tādi, kas piezvanīs traktoristam un teiks – “Rau, tu tur čalim par kapeikām raki pagājušogad, kāpēc man tāds cipars?!”. Pat, ja ir argumenti, nedaudz stulbi taisnoties par savu likmi.

Nevajadzētu ieciklēties uz oficiālajos aprēķinos izmantotajām mērvienībām. Piemēram, traktors, visticamākais, algu gribēs par stundu, nevis, kā ierasts tāmēs, par kubikmetra izrakšanu vai kvadrātmetra panēšanu. Mūrnieks, savukārt, cenu noteiktu “uz aci”. Visādi gadās. Atskaitei gan var izmantot augstāk minētos aptuvenos ciparus.

P.S. Šis ieraksts noteikti tiks papildināts būvniecības laikā ar jaunām lietām, kuras uzzināšu par cenu veidošanas politiku :)