Bībele

Gūtenberga bībele

Bībele (senebreju: תנ״ך, tanakh, grieķu: ἡ Βίβλος, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu un kristiešu svēto tekstu apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.

Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: Torah — "Mācība", nevi'im — "Pravieši", Ketūvīm — "raksti"), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms Kristus dzimšanas) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules un Jāņa atklāsmes grāmatu). Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz Eiropas sabiedrību kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.

Nosaukums

Vārds "Bībele" pašos Svētajos Rakstos nav sastopams un pirmoreiz to pielietoja kā svēto grāmatu apkopojuma apzīmējums austrumos IV gadsimtā Jānis Zeltamute un Epifānijs no Kipras.

Ebreji savas sakrālās grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem: "Raksti", "Svētie Raksti", "Derība", "Derības grāmatas", "Likums un Pravieši". Kristieši Jaunās Derbības grāmatas apzīmēja ar nosaukumiem "Evanģēlijs" un "Apustulis".

Bībeles kanons

Lielākajā daļā kristīgo konfesiju Bībeles kanons sastāv no 39 Vecās Derības grāmatām, kas savā būtībā ir pārgrupētais divdesmit divu grāmatu Tanakh, un 27 Jaunās Derības grāmatām. Romas katoļu baznīca Vecās Derības kanonā iekļauj arī tā sauktās otrās kanoniskās grāmatas un piedod tām autoritāti kopā ar pārējām, iepriekš kanonā iekļautajām. Otrā daļa — Jaunā Derība — sastāv no 27 grāmatām: četri kanoniskie Evanģēliji, Apustuļu darbi, 21 apustuļu vēstule un Atklāsmes grāmata.

Bībeles grāmatas

Bībeles grāmtas sastāv no Vecās un Jaunās Derības grāmatām. Kristiešu Bībeles grāmatu skaits variējas no protestantu kanona (66 grāmatas) līdz Etiopijas ortodoksās baznīcas kanonam (81 grāmata).

Vecā Derība

Pamatraksts: Vecā Derība

Vecā Derība sastāv no ebreju Bībeles grāmatām (Tanakh) un papildus grāmatām, kuru skaits dažādās kristīgajās baznīcās ir atšķirīgs. Krievijas Pareizticīgajā baznīcā tās tiek sauktas par nekanosikajām, grieķu parezticīgājās baznīcās (Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzālemes, Grieķijas, Kipras) — "anaginoskomena" (grieķu: ἀναγιγνωσκόμενα, tas ir "ieteicamas lasīšanai"), katolicismā tās tiek sauktas par otrajām kanoniskajām. Protestantismā tās tiek sauktas par apokrifiem un vai nu vispār netiek iekļautas Bībelē, vai nu tiek ieliktas kā pielikums.

Dažādās tradīcijās pastāv atšķirīgs Bībeles grāmatu izkārtojums. Ebreju Bībele (Tanakh) ietver 3 nodaļas no 24 grāmatām: 5 Toras grāmatas ("Macība" vai "Likums", vai "Piecas grāmatas"), sevī ietver Radīšanas, Izceļošanas, Levitu, Skaitļu un Atkārtoto likumu grāmatu; Nevi'im (''Pravieši"); Ketūvīm ("Raksti"). Tanahā "Pravieši" (Nevi'im) atrodas pirms "Rakstiem" (Ketūvīm) un ietver "agro praviešu" grāmatas: Jozuas , Soģu, 1. un 2. Samuēla un 1. un 2. Ķēniņu, kuras kristiešu tradīcijā tiek uzskatītas par vēsturiskajām, kopā ar Laiku grāmatam. Кроме этого, jūdiešu tradīcijā Daniēla grāmata tiek uzskatīta nevis par pravietojumu grāmatu, bet par Rakstu daļu.

Bībeles tulkojumi

Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (1685).

Vecā Derība tika sarakstīta ivritā (dažas tās daļas aramiešu valodā). Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gs. otrā pusē, sākotnēji grieķu valodas koine variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts aramiešu valodā un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu).

Senākais Vecās Derības tulkojums grieķu valodā ir pazīstams kā Septuaginta. Tora (Vecās Derības pirmās piecas grāmatas) tika iztulkotas 3. gadsimta p.m.ē. vidū, savukārt pārējo grāmatu tulkošana tika pabeigta 2. gadsimtā p.m.ē.

Senākie Bībeles tulkojumi latīņu valodā pazīstami ar nosaukumu Vetus Latina. 4. gadsimta beigās — 5. gadsimta sākumā tika veikts jauns tulkojums, kas pazīstams kā Vulgāta. Sākot ar 7. gadsimtu tas kļuva par populārāko Bībeles latīnisko variantu.

1961. gadā Jehovas liecinieki (Watch Tower Bible and Tract Society) veica savu Bībeles tulkojumu ar nosaukumu "Jaunās pasaules tulkojums" (latviešu valodā izdots 2011. gadā).

Tulkojumi latviešu valodā

Latviešu valodā visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja Ernsts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors Ernests Blese. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie "ch" un "ŗ". 1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība "Zinātne" izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko dažas Baznīcas atzīst par autoritatīviem tekstiem. 2012. gadā izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos — ar un bez Deiterokanoniskajām grāmatām.

Bībeles grāmatas

Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.

Vecās Derības grāmatas

Likumu grāmatas	Vēstures grāmatas	Dzejas un gudrības grāmatas	Praviešu grāmatas
Pirmā Mozus grāmata Otrā Mozus grāmata Trešā Mozus grāmata Ceturtā Mozus grāmata Piektā Mozus grāmata	Jozuas grāmata Soģu grāmata Rutes grāmata Pirmā Samuēla grāmata Otrā Samuēla grāmata Pirmā Ķēniņu grāmata Otrā Ķēniņu grāmata Pirmā Laiku grāmata Otrā Laiku grāmata Ezras grāmata Nehemijas grāmata Esteres grāmata	Ījaba grāmata Psalmi Zālamana Pamācības Zālamans Mācītājs Zālamana Augstā dziesma	Jesajas grāmata Jeremijas grāmata Raudu Dziesmas Ecēhiēla grāmata Daniēla grāmata Hozejas grāmata Joēla grāmata Āmosa grāmata Obadjas grāmata Jonas grāmata Mihas grāmata Nahuma grāmata Habakuka grāmata Cefanjas grāmata Hagaja grāmata Caharijas grāmata Maleahija grāmata

Jaunās Derības grāmatas

Vēstures grāmatas	Vēstules	Pravieša grāmata
Mateja evaņģēlijs Marka evaņģēlijs Lūkas evaņģēlijs Jāņa evaņģēlijs Apustuļu darbi	Pāvila vēstule romiešiem Pāvila 1. vēstule korintiešiem Pāvila 2. vēstule korintiešiem Pāvila vēstule galatiešiem Pāvila vēstule efeziešiem Pāvila vēstule filipiešiem Pāvila vēstule kolosiešiem Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem Pāvila 1. vēstule Timotejam Pāvila 2. vēstule Timotejam Pāvila vēstule Titam Pāvila vēstule Filemonam Vēstule ebrejiem Jēkaba vēstule Pētera 1. vēstule Pētera 2. vēstule Jāņa 1. vēstule Jāņa 2. vēstule Jāņa 3. vēstule Jūdas vēstule	Jāņa atklāsmes grāmata

Neprecizitātes Bībeles tulkojumos

Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva dod Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzas ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.

Ārējās saites

• Bībeles teksts latviešu valodā ar meklēšanas iespējām
• Bībele latviski (ērti lasāma tālrunī)