1933. gads
Gadsimti: | |
Dekādes: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1933 MCMXXXIII |
Ab urbe condita | 2686 |
Armēņu kalendārs | 1382 ԹՎ ՌՅՁԲ |
Asīriešu kalendārs | 6683 |
Bahá'í kalendārs | 89—90 |
Bengāliešu kalendārs | 1340 |
Berberu kalendārs | 2883 |
Budistu kalendārs | 2477 |
Burmiešu kalendārs | 1295 |
Bizantiešu kalendārs | 7441—7442 |
Ķīniešu kalendārs | 壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4629 vai 4569 — līdz — 癸酉年 (Ūdens gailis) 4630 vai 4570 |
Koptu kalendārs | 1649—1650 |
Etiopu kalendārs | 1925—1926 |
Ebreju kalendārs | 5693—5694 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1989—1990 |
- Shaka Samvat | 1855—1856 |
- Kali Juga | 5034—5035 |
Holocēna kalendārs | 11933 |
Igbo kalendārs | 933—934 |
Irānas kalendārs | 1311—1312 |
Islāma kalendārs | 1351—1352 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4266 |
1933. (MCMXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- PSRS sāka savu otro Piecgades plānu ar mērķi divkāršot nacionālo kopproduktu, no 43 miljardiem rubļu uz 93 miljardiem līdz 1937.g. 31. decembrim.
- Dānijā tika atcelta nāvessoda izpilde.
- par Nikaragvas prezidentu tika iecelts Huans Bautista Sakasa.
- Arheologi un laimes meklētāji Džerijs van Grāns un Ernsts van Grāns sāka izrakumus Mapungubves senču kapos DĀR.
- 2. janvāris — pēc 7 gadu okupācijas Nikaragvā Nikaragvas teritoriju pameta pēdējie 910 ASV jūras kājinieki un jūrnieki.
- 5. janvāris — Sanfrancisko līcī sākās Zelta Vārtu tilta būvniecība.
- 11. janvāris — Sers Čārlzs Kingsdorfs Smits veica pirmo komerciālo lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi.
- 15. janvāris — Politiskā vardarbība Spānijā izraisa gandrīz 100 nāves gadījumus.
- 17. janvāris — ASV Kongress ar labvēlīgu balsojumu nobalso par Filipīnu neatkarību no ASV.
- 23. janvāris — ASV Konstitūcijas 20. grozījumā tika noteikts, ka tiek ar 1937. gadu mainīts ASV prezidenta inaugurācijas diena no 4. marta un 20. janvāri.
- 30. janvāris — par Vācijas kancleru tika iecelts Ādolfs Hitlers.
- 31. janvāris — par Francijas premjerministru kļuva Eduārs Daladjē.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Berlīnē Ādolfs Hitlers publicē savu "Vēstījumu Vācijas iedzīvotājiem".
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. jūnijs — Vācijā tiek aizliegtas politiskās partijas, izņemot nacistu partiju.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. augusts — PSRS tika atklāts Staļina vārdā nosauktais Baltās – Baltijas jūras kanāls.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — apvienojoties 5 Francijas aviokompānijām tika ieveidota Air France.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. novembris — Spānijā notiek parlamenta vēlēšanas.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. decembris — ASV atcelts "Sausais likums".
- 26. decembris:
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. janvāris — Sūzena Zontāga (Susan Sontag), ASV kinokritiķe, rakstniece (mirusi 2004.)
- 18. janvāris —
- Džons Būrmens (John Boorman), angļu kinorežisors
- Rejs Dolbijs (Ray Dolby), ASV inženieris, uzņēmējs (miris 2013.)
- 13. februāris — Pols Bija (Paul Biya), Kamerūnas prezidents
- 18. februāris — Joko Ono (小野 洋子, Yoko Ono), Japānas, ASV māksliniece
- 20. februāris — Juhims Zvjahiļskis (Юхим Леонiдович Звягiльский), Ukrainas politiķis
- 3. marts — Imants Ziedonis, latviešu dzejnieks (miris 2013.)
- 14. marts — Maikls Keins (Michael Caine), angļu aktieris
- 19. marts — Filips Rots (Philip Milton Roth), ebreju izcelsmes ASV rakstnieks
- 26. aprīlis — Arno Penziass (Arno Allan Penzias), ASV fiziķis
- 12. maijs — Andrejs Vozņesenskis (Андрей Андреевич Вознесенский), krievu dzejnieks (miris 2010.)
- 19. maijs — Jānis Zālītis, latviešu ārsts (miris 2007.)
- 26. jūnijs — Klaudio Abado (Claudio Abbado), itāļu diriģents (miris 2014.)
- 14. jūlijs — Bavārijas hercogs Francis (Franz von Bayern), vācu augstmanis un mākslas kolekcionārs
- 18. jūlijs — Jevgeņijs Jevtušenko (Евгений Александрович Евтушенко), krievu dzejnieks (miris 2017.)
- 1. augusts — Antonio Negri (Antonio Negri), itāļu sociologs
- 18. augusts:
- Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists
- Romāns Polaņskis (Roman Polański), Polijas, Francijas kinorežisors
- 8. septembris — Maigonis Valdmanis, latviešu basketbolists (miris 1999.)
- 19. septembris — Deivids Makallums (David McCallum), skotu aktieris
- 3. novembris — Amartja Sens (অমর্ত্য কুমার েসন, Amartya Sen), indiešu ekonomists
- 13. novembris — Ojārs Vācietis, latviešu dzejnieks (miris 1983.)
- 21. novembris — Henrijs Hartsfīlds (Henry Hartsfield), ASV kosmonauts (miris 2014.)
- 23. novembris — Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Penderecki), poļu komponists
- 6. decembris — Henriks Gureckis (Henryk Górecki), poļu komponists (miris 2010.)
- 10. decembris — Jānis Stradiņš, latviešu ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks
- 23. decembris — Akihito (明仁), Japānas imperators
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Kelvins Kūlidžs (John Calvin Coolidge), 30. ASV prezidents (dzimis 1872.)
- 13. janvāris — Dāvids Sīmansons, latviešu ģenerālis (dzimis 1859.)
- 28. marts — Frīdrihs Canders (Friedrich Zander), vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (dzimis 1887.)
- 22. aprīlis — Šāndors Ferenci (Ferenczi Sándor), ungāru psihoanalītiķis (dzimis 1873.)
- 16. maijs — Karols Adameckis (Karol Adamiecki), poļu ekonomists un vadībzinātnes teorētiķis (dzimis 1866.)
- 25. maijs — Ernests Vīgners, latviešu diriģents, komponists (dzimis 1850.)
- 20. jūnijs — Klāra Cetkina (Clara Zetkin), vācu marksiste (dzimusi 1857.)
- 25. jūnijs — Anna Brigadere, latviešu rakstniece (dzimusi 1861.)
- 23. augusts — Ādolfs Loss (Adolf Loos), austriešu arhitekts (dzimis 1870.)
- 25. septembris — Pauls Ērenfests (Paul Ehrenfest), austriešu/nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1880.)
- 5. oktobris — Nikolajs Judeņičs (Николай Николаевич Юденич), Krievijas armijas virsnieks (dzimis 1862.)
- 29. oktobris — Pols Penlevē (Paul Painlevé), franču politiķis un matemātiķis (dzimis 1863.)