Mošeja ir
islāma sekotāju
reliģiskā kulta vieta. Mošeju visbiežāk
musulmaņi sauc tās oriģinālajā
arābu valodas vārdā par
mesdžidu (
مسجد —
ˈmæsʤɪd, dsk.
mesādžid,
مساجد —
/mæˈsæːʤɪd/).
Latviešu valodā pierasts ar vārdu mošeja apzīmēt visas musulmaņu reliģiskā kulta celtnes, bet arābu valodā ir dažādi nosaukumi mošejām. Atšķirībā no mazākām un privātām mošejām, lielās jeb kopienas mošejas sauc par
džāmi (
جامع -
/jāmiʕ/) un tās pilda vairākas papildus sabiedriskās dzīves funkcijas. Galvenais mošejas uzdevums ir kalpot par pulcēšanās vietu lūgšanām un citiem svarīgiem musulmaņu dzīves gadījumiem. Mošejas kalpo kā musulmaņu
informācijas,
izglītības un debašu centri. Lūgšanas vada imams. Pasaulē mošejas ir pazīstamas ar to svarīgumu musulmaņu acīs un ar islāma arhitektūras labākajiem paraugiem. Mošeju celtniecība ir ievērojami attīstījusies no laika, kad tās bija tikai labiekārtoti laukumi. Tagad tās tiek celtas ar lieliem kupoliem, augstiem
minaretiem un plašām lūgšanu zālēm. Pirmās mošejas tika celtas
Arābijas pussalā, bet mūsdienās tās ir atrodamas visos pasaules kontinentos. Mošeja nav vienīgi vieta, kur atļauts noturēt lūgšanas — tās kalpo arī kā sabiedriska vieta, kur satikt savus draugus un paziņas.
_-_2.jpg)
