Acteki (navatlu pašnosaukums mēxihcah) ir indiāņu tauta, kas arī mūsdienās dzīvo Meksikas centrālajā daļā un runā navatlu valodā. Tomēr parasti acteku nosaukums saistās ar laiku, kad Vidusameriku iekaroja spāņi un acteki bija izveidojuši vienu no varenākajām valstīm Amerikā - Acteku impēriju. Tā politiski un militāri dominēja mūsdienu Meksikas teritorijā 14. - 16. gs. Actekiem bija bagāta kultūra un mitoloģija. Viņu galvaspilsēta Tenočtitlāna atradās uz Tekskoko ezera salas, pašreizējās Meksikas galvaspilsētas Mehiko teritorijā. Acteku impēriju sagrāva spāņu konkistadori. Acteki uzskatīja, ka pasaulei pienāks gals, ja viņi neziedos cilvēkus savam Saules dievam Huitcilopočili. Viņi būvēja piramīdas un tempļus, kuros ziedoja iekaroto pilsētu gūstekņus.
Acteki no zelta, tirkīza, pērlēm, gliemežvākiem un spalvām izgatavoja skaistus juvelierizstrādājumus. Viņi izmantoja arī citus dārgakmeņus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.
