Peru

Peru Republika República del Perú Piruw Republika Piruw Suyu
Karogs Ģerbonis
Himna: Somos libres, seámoslo siempre
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Lima
Valsts valodas		spāņu valoda kečvu valoda (lokāla) aimaru valoda (lokāla)
Valdība		Prezidentālā republika
-	Prezidents	Pedro Pablo Kuczynski
-	1. Vice Prezidents	Martín Vizcarra
-	2. Vice Prezidents	Mercedes Araoz
-	Premjerministrs	Fernando Zavala
Neatkarība		no Spānijas
-	Deklarēta	1821. gada 28. jūlijā
-	Atzīta	1824. gada 9. decembrī
Platība
-	Kopā	1 285 220 km² (20.)
-	Ūdens (%)	8,8
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	29 132 013
-	Blīvums	22/km² (193.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$207,985 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$7410
Džini koef. (2008)		47,9
HDI (2007)		▲ 0,806 (augsts) (78.)
Valūta		Sols (PEN)
Laika josla		PET (UTC-5)
Interneta domēns		.pe
ISO 3166-1 kods		604 / PER / PE
Tālsarunu kods		+51

Peru (spāņu: Perú, kečvu: Piruw, aimaru: Piruw), oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos - ar Brazīliju, dienvidaustrumos - ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Peru bija centrs Inku impērijai, kuras galvaspilsēta Kusko tika dibināta 11. vai 12. gadsimtā. 1533. gadā reģionu iekaroja spāņu piedzīvojumu meklētājs Fransisko Pizarro (Francisco Pizarro). Spāņi dibināja Peru vicekaralisti un šeit valdīja turpmākos 300 gadus. 1821. gadā Peru ieguva neatkarību un 1824. gadā brīvība tika apstiprināta. Klusā okeāna kara laikā (1879—83) Čīle sakāva Peru. 1941. gadā robežstrīda dēļ par valsts robežām ar Ekvadoru izcēlās karš, kura rezultātā Peru ieguva plašas teritorijas no Amazones baseina; pilnībā šī konfliktsituācija tika atrisināta tikai 1998. gadā. 1968. gadā notika militārs apvērsums un tika gāzta valdība. 1980. gadā valstī tika atjaunoti civilie likumi. 1992. gadā Alberto Fuhimori valdība atrisināja likumdošanas problēmu un nākamajā gadā izsludināja jaunu konstitūciju. 2001. gadā par Peru prezidentu pirmo reizi kļuva kečvu tautas pārstāvis Alehandro Toledo (Alejandro Toledo).

Vēsture

Cilvēki Peru teritorijā iespējams ir dzīvojuši vairāk nekā 13 000 gadus. Sākot ar 1000. gadu p.m.ē. Peru atšķirīgās daļās bija dažādas attīstītas kultūras, piemēram, čavinu, močes, naskas, tiuanaku un čimu kultūras. Tomēr reģions nebija politiski vienots līdz pat aptuveni 1400. gadam, kad inki, kas dzīvoja Kusko ielejā, 15. gadsimta laikā veiksmīgi iekaroja teritoriju, kura atbilst mūsdienu Peru platībai (izņemot Amazoniju), Bolīvijas augstienei, Argentīnas ziemeļu daļai, Čīles centrālajai daļai un Ekvadoras augstienei. Šajā teritorijā inki izveidoja totalitāru valsti, kas ļāva cilšu valdniekiem un vietvalžiem valdīt pār pārējiem iedzīvotājiem.

Maču Pikču — "Pazudusī pilsēta".

Tāpat kā acteki, arī inki salīdzinoši vēlu kļuva par ietekmīgu tautu; pat viņu leģendas netiek datētas ar agrāku laiku par 1200. gadu, kad Kusko ielejā iespējams par pirmo inku imperatoru kļuva Manko Kapaks (Manco Cápac). Tāpat kā Vecās Pasaules tautas un pretēji kā citas Amerikas pamatiedzīvotāju tautas, inki savu vēsturi datēja pēc valdnieka valdīšanas laika. Tā kā bija 13 imperatori, tad inku vēsture tiek sadalīta 13 periodos. Pirmie septiņi imperatori bija leģendāri, lokāli vai arī ar nelielu nozīmi; viņu valdīšanas gadi ir pilni ar iespējamiem un neiespējamiem notikumiem, īpaši, Manko Kapaka, dinastijas dibinātāja, valdīšanas laikā. Šajā laika periodā inki bija maza cilts, viena no daudzajām, kura apdzīvoja tikai nelielu teritoriju ap inku galvaspilsētu Kusko. Viņi regulāri karoja ar kaimiņu ciltīm.

Neticami strauja Inku impērijas paplašināšanās sākās Virakočas (Viracocha; inku dievības) dēla Pačakuti (Pachacuti) valdīšanas laikā. Pačakuti bija viens no visu laiku labākajiem iekarotājiem Amerikas vēsturē. Viņš tronī kāpa 1438. gadā. Ar šo gadu sākas arī inku vēstures ticamā daļa, kuras fakti gandrīz visi ir pierādāmi. Britu ģeogrāfs-vēsturnieks sers Klementss Markhems (Clements Markham) Pačakuti ir nosaucis par "lieliskāko vīru, kas Amerikas pamatiedzīvotājiem ir bijis".

Ģeogrāfija

Peru ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos Peru robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos ar Brazīliju, dienvidaustrumos ar Bolīviju, bet dienvidos ar Čīli. Peru arī pārvalda teritoriālos ūdeņus Klusajā okeānā, kas to apskalo rietumos.

Pēc būtības Peru ir tropu valsts, jo pāri valsts ziemeļu daļai ir novilkts ekvators. Tomēr klimats neatbilst tropiskajai joslai, jo gar valsts krastu Klusajā okeānā plūst aukstā Humbolta straume. Vienīgi valsts austrumu teritorija atbilst tropu joslas klimatam, jo šeit ir daļa no Amazones mūžameža. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi.

Peru teritorijā aptuveni 50 upes tek lejā no Andu kalniem un ietek Klusajā okeānā. Šo upju garumi parasti ir mazāk par 300 km. Centrālajā daļā ir daudz plakankalnes, kur nav noteces baseinu uz okeānu, savukārt austrumos ir Amazones baseins, kura ūdeņi ietek Atlantijas okeānā. Valsts dienvidos uz robežas ar Bolīviju atrodas Titikakas ezers, kas ir pasaulē augstākais ezers virs jūras līmeņa, kur notiek intensīva kuģošana.

Valdība

Peru politiskajā vēsturē ir bijuši vairāki militāri apvērsumi un veiktas vairākkārtējas izmaiņas konstitūcijā. Kopš 1993. gada Peru konstitūcijā ir apgalvots, ka valdības vadītājs ir Peru prezidents, kurš uz pieciem gadiem ir tautas ievēlēts. Viņu var atkārtoti ievēlēt tikai uz vēl vienu termiņu. Prezidents ir ne tikai valdības, bet arī valsts galva. Prezidents ieceļ un vada Ministru Padomi. Viņam valdības grožus palīdz vadīt divi viceprezidenti, kuri arī ir tautas ievēlēti. No 2006. gada Peru prezidents ir Alans Garsija. Likumdošanas vara pieder vienpalātas Peru kongresam, kura locekļus tauta ievēl uz pieciem gadiem.

Demogrāfija

Tagadējā Peru teritorija bijusi mājvieta daudzām senajām indiāņu civilizācijām — Naskas, čimusu un Čivinas civilizācijai. Peru bija arī varenās inku impērijas centrs, senā inku galvaspilsēta Kusko atrodas valsts dienviddaļā. Spāņu iekarotāji nopostīja neskaitāmos kultūras pieminekļus, tomēr joprojām visā Peru atrodami daudzi inku slavas liecinieki. Katru gadu miljons tūristu apmeklē Peru, lai skatītu tos savām acīm. Lielākā daļa Peru iedzīvotāju (45%) ir indiāņi, 37% - jaukteņi (eiropiešu un indiāņu pēcteči). Ļoti ilgi Peru vienīgā oficiālā valoda bija spāņu valoda, līdz 1975. gadā valsts valodas statusu piešķīra kečvu, bet 1980. gadā — arī aimaru valodai.

Peru lielākās pilsētas
Vieta	Pilsēta	Reģions	Iedz.	Vieta	Pilsēta	Reģions	Iedz.	Lima Arekipa
1	Lima	Limas province	7 870 000	11	Takna	Takna	284 000
2	Arekipa	Arekipa	904 000	12	Ika	Ika	261 000
3	Truhiljo	Lalibertada	820 000	13	Puno	Puno	221 000
4	Čiklajo	Lambajeke	634 000	14	Huljaka	Puno	198 553
5	Vankajo	Hunina	430 659	15	Činča Alta	Ita	177 000
6	Ikitosa	Loreto	426 000	16	Vanuko	Vanuko	170 558
7	Pjura	Pjura	400 000	17	Suljana	Pjura	162 500
8	Čimbote	Ankaša	400 000	18	Ajakučo	Ajakučo	144 230
9	Pukaljpa	Ukajali	339 493	19	Kahamarka	Kahamarka	135 000
10	Kusko	Kusko	319 422	20	Tarapoto	Sanmartina	123 000

Tautsaimniecība

Señor de los Milagros, Lima

Kaljao — ostas pilsēta, caur kuru plūst liela daļa no eksportprecēm.

Peru ir mazattīstīta valsts, kuras tautsaimniecība ilgstoši ir bijusi atkarīga no izejmateriālu eksporta uz augstāk attīstītām valstīm Ziemeļu puslodē. Tā ir pasaulē viena no vadošajām valstīm zvejošanā, un ieņem augstas vietas pasaules rangā pēc bismuta, sudraba un vara ieguves. Pēdējās desmitgadēs valstī tiek veicināta tautsaimniecības modernizācija, attīstot netradicionālas eksporta nozares, kā arī veicinot plaša patēriņa preču ražošanu, lai apmierinātu vietējās vajadzības. Vairākās jomās joprojām pastāv nopietnas ekonomiskās problēmas. Periodiski zemestrīces, zemes nogruvumi, El Ninjo lieti un citas dabas katastrofas izraisa postījumus transporta tīklos un lauksaimniecībā. Ierobežotā aramzemes platība neatbilst strauji augošā iedzīvotāju skaita vajadzībām, tādējādi nepārtraukti pieaug importētās pārtikas daudzums, kā arī pastāv grūtības mainīt valstī valdošos zemes apsaimniekošanas un ēšanas paradumus. Lai atrisinātu šos un citus ekonomiskos trūkumus, militārā valdība 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā nacionalizēja naftas rūpniecību, kalnrūpniecību un citas nozares. Papildus tam tika veikta agrārā reforma. Nacionalizācija tomēr radīja papildus ekonomiskās problēmas, piemēram, lielu valsts parādu, augstu inflāciju, lielu tirdzniecības deficītu un saspringtas attiecības ar dažiem Peru tirdzniecības partneriem. Tas izraisīja sekojošu Peru valdības reakciju, kurā tika pārvērtēta valsts loma tautsaimniecībā. Pēc tam dažas tautsaimniecības nozares nonāca privāto uzņēmēju kontrolē. Šie pasākumi kopā ar strukturālajām reformām, ko valdība īsteno 1990. gados, veicināja strauju ekonomisko izaugsmi 21. gadsimta sākumā.

Sports

Skatītāju visapmeklētākie sporta veidi tāpat kā citās Latīņamerikas valstīs ir futbols un vēršu cīņas.

Skatīt arī

• Peru pilsētu uzskaitījums

Ārējās saites

• (angliski) Peru CIA - The World Factbook
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
• (angliski) Peru Guide National Geographic - Travel and Cultures