Angola
| Angolas Republika
República de Angola
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Angola Avante! |
||||||
 Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Luanda 5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E |
|||||
| Valsts valodas | portugāļu valoda | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Žuzē Eduardu duš Santušs | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Portugāles | 1975. gada 11. novembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 246 700 km² (23.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā. g. | 25 789 024[1] | ||||
| - | Blīvums | 20,69/km² (199.) | ||||
| IKP (PPP) | 2016. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 194.055 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $7,501[2] | ||||
| Džini koef. (2009) | 42,7[3] (vidējs) | |||||
| HDI (2014) | ▲ (0.532 vidējs) (149.) | |||||
| Valūta | Kvanza (AOA) |
|||||
| Laika josla | WAT (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .ao | |||||
| ISO 3166-1 kods | 024 / AGO / AO | |||||
| Tālsarunu kods | +244 | |||||
Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.
Angola ir viena no Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības dalībvalstīm.
No 1575. - 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās pilsoņu karš.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Mūsdienu Angolas teritorijā izveidojās vairākas bantu valstis, no kurām zināmākā ir Kongo karaliste, kura aizņēma arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republika rietumu daļu.
15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli.
17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas un valdīja Angolā līdz 20. gadsimta vidum.
1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču pretēji cerētajam valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki un valdības autoritārisms.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 700 kvadrātkilometru lielu platību[4] Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības aiz Nigēras. Tā ir apmēram tāda paša lieluma kā Mali, bet ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija vai ASV Teksasas štats.
Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2400 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.
Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kuanza un Kunene.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20°C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Karte | Province | Nosaukums portugāļu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²)[5] | Iedz.sk. (2014) | Municipalitāšu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Bengelas province | Benguela | Bengela | 39 826 | 2 036 662 | 10 | AO-BGU |
 |
Bengo province | Bengo | Kašifu | 31 371 | 351 579 | 5 | AO-BGO |
 |
Biē province | Bié | Kvito | 70 314 | 1 338 923 | 9 | AO-BIE |
 |
Dienvidkvanzas province | Kwanza-Sul | Sumbe | 55 600 | 1 793 787 | 12 | AO-CUS |
 |
Dienvidlundas province | Lunda Sul | Saurimu | 77 637 | 516 077 | 4 | AO-LSU |
 |
Hvambo province | Huambo | Hvambo | 34 270 | 1 896 147 | 11 | AO-HUA |
 |
Kabindas province | Cabinda | Kabinda | 7 270 | 688 285 | 4 | AO-CAB |
 |
Kunenes province | Cunene | Ondživa | 87 342 | 965 288 | 6 | AO-CNN |
 |
Kvando-Kubango province | Cuando-Cubango | Menonge | 199 049 | 510 369 | 10 | AO-CCU |
 |
Luandas province | Luanda | Luanda | 2 417 | 6 542 942 | 7 | AO-LUA |
 |
Malanžes province | Malanje | Malandže | 97 602 | 968 135 | 14 | AO-MAL |
 |
Mošiko province | Moxico | Luena | 223 023 | 727 594 | 10 | AO-MOX |
 |
Namibes province | Namibe | Namibe | 57 091 | 471 613 | 5 | AO-NAM |
 |
Uilas province | Huíla | Lubango | 79 023 | 2 354 398 | 14 | AO-HUI |
 |
Uižes province | Uíge | Uiže | 58 698 | 1 426 354 | 17 | AO-UIG |
 |
Zaires province | Zaire | Mbanza Kongo | 40 130 | 567 225 | 6 | AO-ZAI |
 |
Ziemeļkvanzas province | Cuanza Norte | Ndalatandu | 24 110 | 427 971 | 10 | AO-CNO |
 |
Ziemeļlundas province | Lunda Norte | Dundo | 103 760 | 799 950 | 9 | AO-LNO |
Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žuzē Eduardu duš Santušs ir bijis Angolas prezidents kopš 1979. gada. Viņš ir otrs visilgāk valdošais Āfrikas prezidents aiz Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta Teodoro Obianga. Pēc Angolas pilsoņu kara, viņš padarīja Angolu par vienu no vistraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, izmantojot tās naftas resursus. Tomēr, viņa režims tiek uzkatīts par autoritāru, vainojot viņu nevienlīdzīgā naftas ienākumu sadalē un ilgā valdīšanās periodā.[6]
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Angolas ekonomika balstās uz naftas ieguvi un eksportu. Nafta veido 85% no Angolas IKP. Pateicoties naftai, valstij ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Āfrikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (PPP) ir 7 501, kas ir salīdzinoši augsti priekš reģiona.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Angolā dzīvoja 24 383 301 iedzīvotājs. Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību.[7] Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa- protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 2014 population census (INE Angola)
- ↑ 2,0 2,1 «Angola». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 26. aprīlis.
- ↑ «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
- ↑ «CIA – The World Factbook – Country Comparison :: Area». United States Central Intelligence Agency. Skatīts: 2014. gada 13. jūlijs.
- ↑ http://www.geohive.com/cntry/angola.aspx
- ↑ Angola country profile
- ↑ Fátima Viegas (2008) Panorama das Religiões em Angola Independente (1975–2008), Ministério da Cultura/Instituto Nacional para os Assuntos Religiosos, Luanda
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angola |
|
|
||||||
|
