Surinama

Surinamas Republika Republiek Suriname
Karogs Ģerbonis
Devīze: Justitia - Pietas - Fides  (latīniski) "Taisnība - pienākums - lojalitāte"
Himna: God zij met ons Suriname
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Paramaribo 820) 5°50′N 55°10′W
Valsts valodas		nīderlandiešu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Dési Bouterse
Neatkarība		no Nīderlandes
-	Datums	1975. gada 25. novembrī
Platība
-	Kopā	163 820 km² (91.)
-	Ūdens (%)	1,1
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. g.	491 989 (167.)
-	Blīvums	2,9/km² (231.)
IKP (PPP)		2009. gada aprēķins
-	Kopā	$2,898 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$8642
HDI (2010)		▲0.646 (vidējs) (94.)
Valūta		Surinamas dolārs (SRD)
Laika josla		ART (UTC-3)
-	Vasarā (DST)	neievēro (UTC-3)
Interneta domēns		.sr
ISO 3166-1 kods		740 / SUR / SR
Tālsarunu kods		+597

Surinama oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija 17. gadsimtā.

Ģeogrāfija

Surinamas karte

Tā robežojas ar Franču Gviānu austrumos un Gajānu rietumos. Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīliju, bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviānu. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā - tās platība ir 163 823 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops, ir 1 286 metrus augsts. Surinamā ir trīs ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni: šauras un vietām purvainas piekrastes zemienes, neliels plato, ko aizņem savannas zālāji un skrajmežs, un plašas biezu tropisko lietusmežu joslas. Lietusmeži klāj 90% valsts teritorijas, un tos caurvij tikai daži ceļi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Gajānas un Franču Gviānas, Surinamas teritorijā ir vairāki lieli ezeri. Šeit uz dienvidiem no Brokopondo, atrodas arī Dienvidamerikas lielākais mākslīgais ezers - ūdenskrātuve pie hidroelektrostacijas.

Teritoriālais iedalījums

Surinamas apgabalu karte alfabētiskā secībā

Surinama ir iedalīta 10 apgabalos: Brokopondo Kommevijne Koronī Marovijne Nikerī Para Paramaribo Saramaka Sipalivini Vanika

Tālāk tiek iedalītas 62 tiesas iestādes.

Saimniecība

Pavisam neliela ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Galvenā augkopības kultūra ir rīss. Surinamas saimniecības svarīgākā nozare ir alumīnija rūdas - boksītu - ieguve un apstrāde.

Vēsture

Vietā, kur mūsdienās Surinamas upes krastos atrodas galvaspilsēta Paramaribo, angļi 1651. gadā nodibināja koloniju. 1667. gadā Lielbritānija un Nīderlande samainīja savus Amerikas īpašumus: Lielbritānija atdeva Surinamu pret Jauno Amsterdamu, kas šodien pazīstama kā Ņujorka ASV. Neatkarību no Nīderlandes Surinama ieguva 1975. gada 25. novembrī.

Iedzīvotāji

Darbam plantācijās holandieši ieveda vergus ne tikai no Āfrikas, bet arī no daudziem Āzijas rajoniem. Tā Surinamā izveidojās ļoti dažādu kultūru sajaukums. Aptuveni 37% ir indieši, 31% - kreoli, bet 15% ir indonēziešu izcelsme. Tā kā ir tik dažādu izcelsmju iedzīvotāju, tad arī reliģijas ir dažādas. Surinamā ir sastopamas trīs vislielākās reliģijas - gan hinduisms, gan islāms, gan kristietība. Surinamā ir arī vērā ņemama ķīniešu kopiena un vietējo indiāņu pēcnācēji. Valstī 2011. gadā bija 491 989 iedzīvotāji.

Attiecības ar Nīderlandi

Arī pēc Surinamas neatkarības atgūšanas, Nīderlande sniedz būtisku atbalstu bijušajai kolonijai, un 80% no visiem tūristiem ir nīderlandieši. Surinama ir politiski nestabila valsts, bieži notiek militāri apvērsumi. Daudzi Surinamas iedzīvotāji ir emigrējuši uz Nīderlandi.