Zalkšu apakšdzimta
| Zalkšu apakšdzimta Colubrinae (Oppel, 1811) |
|
|---|---|
Gludenā čūska (Coronella austriaca)
|
|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Virsdzimta | Zalkšu virsdzimta (Colubroidea) |
| Dzimta | Zalkšu dzimta (Colubridae) |
| Apakšdzimta | Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) |
 Zalkšu apakšdzimta Vikikrātuvē |
|
Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.[1] Dažu sistemātiķu taksonomiskajās sistēmās tā ir vienīgā dzimtas apakšdzimta, tā kā pārējās tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas.[1] Zalkšu apakšdzimta ir viena no lielākajām dzimtas grupām, tā apvieno apmēram 650 čūsku sugu, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs. Par to lielāka ir tikai lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae), kas apvieno gandrīz 700 sugas.[1] Zalkšu apakšdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo dažāda rakstura biotops, sākot ar tropiem un beidzot ar tuksnešiem, sākot ar zemienēm un beidzot ar augstkalniem.[1] Atkarībā no sugas tās piemērojušās dzīvei uz sauszemes, ūdenī, kokos, arī zem zemes, alās vai vienkārši ierokoties zemē.[2]
Latvijā mājo viena zalkšu apakšdzimtas suga — gludenā čūska (Coronella austriaca).[3]
Satura rādītājs
Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zalkšu apakšdzimtas sugām raksturīgs garš, slaids ķermenis. Garenā galva vizuāli labi nodalās no ķermeņa. Uz galvas virsas parasti ir 9 simetriski izvietotas zvīņas. Augšžokļa zobi visi ir apmēram vienā lielumā vai arī dziļākie zobi no sāniem nedaudz saspiesti un ir izteikti lielāki kā pārējie zobi. Reizēm pirms tiem ir neliela atstarpe.[2] Lielākajai daļai sugu acu zīlītes apaļas, bet dažām sugām vertikāli spraugveidīgas vai horizontālas elipses.[2]
Lielākā daļa zalkšu dzimtas sugu nav indīgas, lai gan dažas sugas ir indīgas un cilvēka dzīvībai bīstamas,[1] piemēram, vīnogu zalkši (Thelotornis).[4]Atkarībā no sugas šīs grupas zalkši vai nu barojas ļoti universāli, ar jebko, ko var noķert, vai arī specializējušies ļoti īpašai barībai, piemēram, barojoties ar skorpioniem vai tarantuliem. Lielākā daļa sugu dēj olas, bet dažas sugas ir oldzīvdzemdētājas un dzemdē dzīvus mazuļus, piemēram, varžēdājzalktis (Oocatachus rufodorsatus).[1]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae)[5][6]
- Amerikas āķdegunzalkši (Gyalopion)
- Amerikas lapiņdegunzalkši (Phyllorhynchus)
- Amerikas melngalvas zalkši (Tantilla)
- Amerikas tropu ķirzakēdājzalkši (Mastigodryas)
- Amerikas vīnogu zalkši (Chironius)
- Amerikas zaļie žurkzalkši (Senticolis)
- Austrālijas zemeszalkši (Stegonotus)
- Austrumāzijas žurkzalkši (Euprepiophis)
- Āfrikas ekvatoriālie ūdenszalkši (Grayia)
- Āfrikas gludenās čūskas (Meizodon)
- Āfrikas kokuzalkši (Dipsadoboa)
- Āfrikas olēdājzalkši (Dasypeltis)
- Āfrikas smaragdzalkši (Hapsidophrys)
- Āfrikas vīnogu zalkši (Thelotornis)
- Āfrikas zaļie zalkši (Philothamnus)
- Āzijas brūnie zalkši (Xenelaphis)
- Āzijas melngalvas zalkši (Sibynophis)
- Āzijas olēdājzalkši (Oligodon)
- Āzijas zaļie zalkši (Cyclophiops)
- Āzijas zaļie žurkzalkši (Gonyosoma)
- Āzijas žurkzalkši (Coelognathus)
- Birmas žurkzalkši (Archelaphe)
- Boigas (Boiga)
- Bronzzalkši (Dendrelaphis)
- Bumslangi (Dispholidus)
- Cāļu zalkši (Spilotes)
- Centrālamerikas arlekīnzalkši (Scolecophis)
- Centrālamerikas skrējējzalkši (Drymobius)
- Degunčūskas (Rhynchophis)
- Diadēmzalkši (Spalerosophis)
- Dzeltenlūpu zalkši (Crotaphopeltis)
- Eirāzijas pātagzalkši (Hierophis)
- Eiropas žurkzalkši (Zamenis)
- Gardeguna zalkši (Rhinocheilus)
- Garzobu zalkši (Dinodon)
- Gludenās čūskas (Coronella)
- Gludenie skrējējzalkši (Drymoluber)
- Ieleju zaļgalvas zalkši (Leptodrymus)
- Indigo zalkši (Drymarchon)
- Indijas olēdājzalkši (Elachistodon)
- Indijas pātagzalkši (Argyrogena)
- Kaklajoslas zalkši (Scaphiodontophis)
- Kaķčūskas (Telescopus)
- Karaļčūskas (Lampropeltis)
- Kāpelētājzalkši (Elaphe)
- Kāzu zalkši (Dryocalamus)
- Lidojošie kokuzalkši (Chrysopelea)
- Lielacu kokuzalkši (Rhamnophis)
- Liras čūskas (Trimorphodon)
- Malajas vīnogu zalkši (Dryophiops)
- Mazie īsastes zalkši (Tantillita)
- Meksikas āķdegunzalkši (Ficimia)
- Meksikas baltlūpu zalkši (Symphimus)
- Meksikas īsastes zalkši (Sympholis)
- Meksikas svītrainie zalkši (Geagras)
- Meksikas zemeszalkši (Conopsis)
- Meksikas žurkzalkši (Pseudelaphe)
- Melngalvas zalkši (Rhynchocalamus)
- Melnie kokuzalkši (Thrasops)
- Meža skrējējzalkši (Dendrophidion)
- Papagaiļčūskas (Leptophis)
- Pātagzalkši (Ahaetulla)
- Pireneju kāpelētājzalkši (Rhinechis)
- Plakangalvas pātagzalkši (Platyceps)
- Plāksterdeguna zalkši (Salvadora)
- Priežu čūskas (Pituophis)
- Pundurzalkši (Eirenis)
- Rakstainie pātagzalkši (Hemorrhois)
- Sanpaulu viltus koraļļčūskas (Simophis)
- Sarkanie bambuszalkši (Oreophis)
- Seišelu klinšu zalkši (Lycognathophis)
- Skaistie žurkzalkši (Orthriophis)
- Skorpionēdājzalkši (Stenorrhina)
- Slaidastes vilku zalkši (Lepturophis)
- Smailpurna zalkši (Lytorhynchus)
- Smaragdzalkši (Gastropyxis)
- Sokotras pātagzalkši (Hemerophis)
- Somālijas zalkši (Aeluroglena)
- Spožie zalkši (Arizona)
- Svītrainā kakla zalkši (Liopeltis)
- Šņācošie zalkši (Pseustes)
- Tropu vīnogu zalkši (Oxybelis)
- Tuksneša žurkzalkši (Bogertophis)
- Varavīksnes kokuzalkši (Gonyophis)
- Varžēdājzalkši (Oocatachus)
- Vilku zalkši (Lycodon)
- Viltus āķdegunzalkši (Pseudoficimia)
- Viltus gludenās čūskas (Macroprotodon)
- Viltus koku koraļļčūskas (Rhinobothryum)
- Vjetnamas zalkši (Cryptophidion)
- Zalkši (Coluber)
- Ziemeļamerikas lāpstdegunzalkši (Chionactis)
- Ziemeļamerikas sarkanie zalkši (Cemophora)
- Ziemeļamerikas smilšu zalkši (Chilomeniscus)
- Ziemeļamerikas zaļie zalkši (Opheodrys)
- Ziemeļamerikas zemeszalkši (Sonora)
- Ziemeļamerikas žurkzalkši (Pantherophis)
- Žurkzalkši (Ptyas)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Подсемейство Настоящие ·ужи - Colubrinae
- ↑ Latvijas daba: Zalkšu dzimta (Colubridae)
- ↑ Bauer, Aaron M. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 188–195. ISBN 0-12-178560-2.
- ↑ Phylogeny of the Colubroidea (Serpentes): New evidence from mitochondrial and nuclear genes
- ↑ Naturwindow: Colubridae
