Omāna

Omānas Sultanāts سلطنة عمان, Salṭanat ʻUmān
Karogs Emblēma
Himna: Nashid as-Salaam as-Sultani
Omānas atrašanās vieta Arābijas pussalā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Maskata 550) 23°36′N 58°33′E
Valsts valodas		arābu valoda
Valdība		Absolūta monarhija
-	Sultāns	Kābūss ibn Saīds al Saīds
-	Kanclers	Fahad ibn Mahmood Al Said
Neatkarība
-	no Apvienotās Karalistes	1970. gadā
Platība
-	Kopā	309 550 km² (70.)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. gadā. g.	2 845 000 (139.)
-	Blīvums	9,2/km² (219.)
IKP (PPP)		2009. gadā. gada aprēķins
-	Kopā	74,431 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	25 109
HDI (2007)		▲ (0,846 augsts) (56.)
Valūta		Omānas riāls (OMR)
Laika josla		(UTC+4)
-	Vasarā (DST)	(UTC+4)
Interneta domēns		.om
ISO 3166-1 kods		512 / OMN / OM
Tālsarunu kods		+968

Omāna (arābu: عمان‎, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

Ģeogrāfija un klimats

Atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumu daļas izvirzījumā, ko agrāk dēvēja par Omānas pussalu. Ģeoloģiski to veido dienvidu Persijas kroku kalnāju turpinājums otrpus Persijas līča. Omānas kalnāja lielākie augstumi sasniedz 3000 m virs jūras līmeņa (Džebel Ahdars 3020 m, Džebel Nahls 2360 m).

Omānas sultanāta kontrolētās teritorijas 19. gadsimta vidū.

Omāna atrodas tropu joslas malā uz Vēža tropa. Ne ziemā, ne vasarā nokrišņu nepietiek sulīgākai, kuplākai veģetācijai, tāpēc Omānas lielākai daļai tuksnešains raksturs, atskaitot daļās izdevīgi apslacītas kalnu nogāzes, apūdeņojamas oāzes pie kalnu pamatnes un jūrmalu. Jūras malā paisuma-bēguma joslā dažviet ir mangroves, uz pietiekoši mitriem jūrmalas smiltājiem vietām aug kokospalmas. Pie kalnāja pamatnes, kur izvird avoti un sasniedzami gruntsūdeņi, ir apūdeņojamas oāzes ar banānkokiem, opuncijām, dateļpalmām un citiem augļu kokiem. Auglīgākais piekrastes gabals ir Batineh krasts ziemeļrietumos no Maskatas, arī Dhofaras krasts līdz Jemenas robežai. Iekšzemi līdz Sauda Arābijas robežai aizņem tuksnesis.

Iedzīvotāji

Pēc 2010. gada tautskaites datiem Omānā dzīvoja 2 773 479 iedzīvotāji, no tiem 1 957 336 bija Omānas pilsoņi. Nepilsoņu skaits 2010. gadā sasniedza 816 000 (29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita) un pēc tam turpināja palielināties.

2010. gadā lielākā daļa imigrantu bija no Indijas (465 660), Bangladešas (107 125), Pakistānas (84 658), Ēģiptes (29 877), Indonēzijas (25 300), Filipīnām (15 651), Šrilankas (10 178). Omānā dzīvoja arī 8 541 imigranti no Eiropas valstīm un 1 540 no ASV.

Vēsture

No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu. 19. gadsimta beigās Omāna pakāpeniski nokļuva Britu impērijas ietekmes zonā, tomēr formāli saglabāja neatkarību. 1970. gadā sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds ar britu militaro atbalstu gāza no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru, konsolidēja valsti un modernizēja to.