10. maijs
Vikipēdijas lapa
10. maijs ir gada 130. diena pēc Gregora kalendāra (131. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 235 dienas.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1857. — sākās Pirmais Indijas Neatkarības karš.
- 1871. — beidzās Francijas—Prūsijas karš.
- 1922. — ASV anektēja Kingmena rifu.
- 1924. — Edgars Hūvers tika apstiprināts par ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktoru un palika šajā amatā līdz pat savai nāvei 1972. gadā.
- 1940. — Otrais pasaules karš:
- Vācijas spēki ieņēma Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu;
- Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
- Apvienotā Karaliste ieņēma Islandi.
- 1945. — pēc karaspēka grupas "Kurzeme" kapitulācijas Latvijas okupācijas laikā Sarkanā armija ieņēma Grobiņu, Kuldīgu, Valdemārpili un Pilteni.
- 1967. — PSRS pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
- 1970. — Dienvidslāvijā sākās sestais Pasaules čempionāts basketbolā.
- 1994. — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
- 1997. — zemestrīce netālu no Ardekulas, Irānas ziemeļaustrumos, bojā gāja vismaz 2400 cilvēku.
- 1999. — Dānijas pilsētā Kopenhāgenā sākās vienpadsmitais Pasaules badmintona čempionāts.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1770. — Luijs Nikolā Davū (Louis-Nicolas Davout), franču karavīrs (miris 1823.)
- 1838. — Džons Vilkss Būts (John Wilkes Booth), ASV prezidenta Abrahama Linkolna slepkava (miris 1865.)
- 1872. — Marsels Moss (Marcel Mauss), franču sociologs (miris 1950.)
- 1876. — Ivans Cankars (Ivan Cankar), slovēņu rakstnieks (miris 1918.)
- 1878. — Gustavs Štrēzemanis (Gustav Stresemann), Vācijas kanclers (miris 1929.)
- 1886. — Olafs Stepldons (William Olaf Stapledon), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1950.)
- 1888. — Makss Stainers (Max Steiner), amerikāņu komponists (miris 1971.)
- 1899. — Freds Astērs (Fred Astaire), amerikāņu dejotājs, aktieris (miris 1987.)
- 1925. — Jānis Pīnups, pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā (miris 2007.)
- 1928. — Arnolds Rītels, (Arnold Rüütel), igauņu politiķis, valsts prezidents
- 1955. — Marks Deivids Čepmens (Mark David Chapman), Džona Lenona slepkava.
- 1956. — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), Krievijas žurnālists (miris 1995.)
- 1957. — Sids Višess (Sid Vicious), angļu pankroka mūziķis (miris 1979.)
- 1960. — Bono, īstajā vārdā Pols Deivids Hjūsons (Paul David Hewson), īru dziedātājs
- 1969. — Deniss Bergkamps (Dennis Bergkamp), Nīderlandes futbolists
- 1973. — Rīštī Rečbers (Rüştü Reçber), Turcijas futbolists
- 1977. — Niks Heidfelds (Nick Lars Heidfeld), vācu autosportists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1034. — Meško II Lamberts (Mieszko II Lambert), Polijas karalis (dzimis 990.)
- 1774. — Luijs XV (Louis XV), Francijas karalis (dzimis 1710.)
- 1829. — Tomass Jangs (Thomas Young), angļu dabaszinātnieks, fiziķis, ēģiptologs (dzimis 1773.)
- 1964. — Mihails Larionovs (Михаил Фёдорович Ларионов), krievu mākslinieks, avangardists (dzimis 1881.)
- 1968. — Vasilijs Sokolovskis (Василий Данилович Соколовский), PSRS maršals (dzimis 1897.)
- 1977. — Džoana Kroforda (Joan Crawford), amerikāņu aktrise (dzimusi 1905.)
- 1982. — Pēteris Veiss (Peter Weiss), vācu dramaturgs (dzimis 1916.)
- 2005. — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairākās Āzijas valstīs — Mātes diena
|