Magnijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Magnijs
12




2
8
2
Mg

24,3050 g/mol

[Ne]3s2
Mg-TableImage.svg
Magnesium.jpg    Magnesium ribbon burning.jpg
Magnija skaidiņas un magnija lentas degšana gaisā
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 1,31
Blīvums 1738 kg/m3
Kušanas temperatūra 932 K (650 °C)
Viršanas temperatūra 1363 K (1090 °C)

Magnijs (dažreiz nepareizi saukts par magnēziju) ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12. Magnijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem. Magnijs dabā nav sastopams brīvā veidā. Dabā magnijs ir sastopams galvenokārt karbonātu veidā (kā tīrs magnija karbonāts un dolomītā, kopā ar kalcija karbonātu) un sulfāta veidā, jūras ūdenī. Savienojumos magnijs ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +2. Magniju lieto kā vieglu metālu sakausējumos, un kā reducētāju (ar magniju var reducēt brīvu silīciju no SiO2).

Dabiskais magnijs sastāv no trijiem stabiliem izotopiem — magnija-24 (78,99% no kopējā daudzuma), magnija-25 (10,00%) un magnija-26 (11,01%).[1] Dabā radioaktīvais magnijs nav sastopams.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Magnesium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-08-19.