Bolīvija

Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Estado Plurinacional de Bolivia  (spāniski) Bulibya Mama llaqta  (kečvu valodā) Wuliwya Suyu  (aimaru valodā)
Karogs Ģerbonis
Devīze: "¡La unión es la fuerza!"  (spāniski) "Vienotībā spēks!"
Himna: Bolivianos, el hado propicio  (spāniski)
Galvaspilsēta		Sukre
Lielākā pilsēta		Santakrusa
Valsts valodas		spāņu valoda kečvu valoda aimaru valoda un vēl 34 valodas
Valdība		Republika
-	Prezidents	Evo Moraless
-	Viceprezidents	Alvaro Garsija
Neatkarība		no Spānijas
-	Deklarēta	1825. gada 6. augustā
Platība
-	Kopā	1 098 581 km² (28.)
-	Ūdens (%)	1,29
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2014. g.	10 556 102 (84.)
-	Blīvums	8,4/km² (210.)
IKP (PPP)		2013. gada aprēķins
-	Kopā	$59,195 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$5364
Džini koef. (2010)		53 (augsts) (14.)
HDI (2013)		▬0.667 (vidējs) (113.)
Valūta		Bolīvijas boliviano (BOB)
Laika josla		BOT (UTC-4)
Interneta domēns		.bo
ISO 3166-1 kods		068 / BOL / BO
Tālsarunu kods		+591

Bolīvija (spāņu: Bolivia, aimaru: Wuliwya, kečvu: Buliwya), oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir Sukre, bet lielākā pilsēta ir Santakrusa. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju tautas attīstības indeksu. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, kalnrūpniecību un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus.

Vēsture

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis.

1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un inku impērijas pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritorija tika dēvēta par „Augšējo Peru” un ilgi jo ilgi piederēja spāņiem, kuru veiksmi, ilgi saglabājot kolonijas, var skaidrot ar viņu lielisko spēju uzraudzīt kolonijas. 1545. gadā Potosi kalna rajonā, tika atklāti bagātīgi sudraba iegulumi.

Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču Napoleona kari 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. 1809. gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai pēc sešpadsmit gadiem tika deklarēta Bolīvijas valsts. 20. gadsimtā Bolīvijas Nacionālā Revolūcija bija viens no nozīmīgākajiem gadsimta sociālpolitiskajiem notikumiem kontinentā. 1825. gada 6. augustā tika nodibināta Bolīvijas Republika. Valsti nosauca par godu Bolīvijas atbrīvotājam Simonam Bolivaram.

Pie varas drīz pēc tam gan nāca militāristi. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru, valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā ar kaimiņvalstīm Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības virsaiti, kurš cīnījās ar kara huntu, kļuva Ernesto Če Gevara, kurš tika nogalināts vienā no cīņām ar valdības karavīriem. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta demokrātijas.

2003. gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu Amerikas Savienoto Valstu kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti. Sākās politiska nestabilitāte un 2005. gada vēlēšanās uzvarēja kreisais aktīvists, etniskais indiānis Evo Moraless no partijas Kustība uz sociālismu. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un 2009. gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā dažādība. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas Daudznacionālo Valsti.

Ģeogrāfija

Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 km², tā pēc platības ir divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir Nevado Sajama, kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka.

Klimats

Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C.

Administratīvais iedalījums

Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.

Karogs	Ģerbonis	Departaments	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits
		Beni departaments Departamento del Beni	Trinidāda	213 564	420 000 (2006)
		Čukisakas departaments Departamento de Chuquisaca	Sukre	51 524	572 165 (2005)
		Kočabambas departaments Departamento de Cochabamba	Kočabamba	55 631	1 750 000 (2007)
		Lapasas departaments Departamento de La Paz	Lapasa	133 985	2 350 466 (2001)
		Oruro departaments Departamento de Oruro	Oruro	53558	384 494 (2005)
		Pando departaments Departamento de Pando	Kobiha	63 827	60 995 (2005)
		Potosi departaments Departamento de Potosí	Potosi	118 218	709 013 (2001)
		Santakrusas departaments Departamento de Santa Cruz	Santakrusa	370 621	2 433 602 (2005)
		Tarihas departaments Departamento de Tarija	Tariha	37 623	391 226 (2005)

Demogrāfija

Bolīvijā dzīvo 10,56 miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to tā ir astoņdesmit trešā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir Santakrusa, Sukre un Lapasa.