Oberosts
Oberosts (vācu: Militärstaat Ober Ost) jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā "Augšējie Austrumi", bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914-1918). Tajā ietilpa tagadējās Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas daļas. Teritorijas virspavēlnieki bija Pauls Hindenburgs (1914-1916) un Bavārijas princis Leopolds (1916-1918). Pēc pārvaldes veida Ober Ost bija organizēts kā militāra valsts, līdzīgi Vācu ordeņa valstij viduslaikos un Ostlandes reihskomisariātam Otrā pasaules kara laikā[1].
Satura rādītājs
Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā Pasaules kara sākumā Krievijas armija iebruka Prūsijas teritorijā, bet tika sakauta Tanenbergas kaujā 1914. gada 26.-31. augustā. 1915. gada 7.-26. februārī Krievijas karaspēks atsāka uzbrukumu, bet tika sakauts kaujā pie Augustovas meža. Krievijas armijas XX korpusa sastāvā šajās kaujās cīnījās arī daudz latviešu karavīru.
1915. gada aprīlī Vācijas karaspēks Hindenburga vadībā šajā frontes sektorā pārgāja uzbrukumā un 8. maijā ieņēma Liepājas kara ostu, kas kļuva par svarīgu atbalsta bāzi tālākajām operācijām. 1915. gada jūlijā Vācija sāka jaunu uzbrukumu ātri ieņēma lielāko daļu no Kurzemes guberņas, Kauņas guberņas un Grodņas guberņas, augustā nokļūstot līdz Kauņas - Brestļitovskas līnijai. Septembrī Krievijas armijai izdevās nostabilizēt fronti un oktobrī ar latviešu strēlnieku bataljonu palīdzību neļāva Vācijas armijai pāriet Vidzemes guberņas robežu uz dienvidiem no Rīgas. Pēc Krievijas valdības pavēles lielākā daļa latviešu zemnieku bija spiesti doties bēgļu gaitās un Vidzemi, Igauniju, Latgali un Krievijas guberņām. Okupētajās zemēs Vācijas valdība sāka pārvācošanas politiku un plānoja to kolonizēt ar vācu zemniekiem. 1916. gadā frontes līnija gandrīz nemainījās, bet 1917. gada septembrī vāciešiem izdevās pārraut fronti un ieņemt Rīgu un Igaunijas salas. 1918. gada februārī Vācijas karaspēks ieņēma visu Vidzemi, Latgali, Igauniju un Baltkrieviju, karadarbību pārtraucot tikai pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gada martā.
Pārvaldes struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau pirmā Vācijas uzbrukuma laikā 1915. gada tika radīts Austrumu frontes virspavēlnieka pārvaldes apgabals jeb saīsināti "Ober Ost". Pakāpeniski tika izveidota trīspakāpju pārvaldes struktūra:
- pagastu un pilsētu vietējā pašpārvalde
- apriņķu pārvalde (vācu militārpersonas)
- apgabalu pārvaldes orgāni
Virspavēlniecības iestādes atradās Kauņā.
Pārvaldes apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1916. gada 26. jūnijā Oberosta teritoriju administratīvi sadalīja sešos pārvaldes apgabalos, kas atbilda agrāko guberņu dalījumam: Kurzeme, Lietuva, Viļņa, Suvalki, Bjalistoka, Grodņa.
- 1917. gadā izveidoja trīs pārvaldes apgabalus:
- Kurzemes pārvaldes apgabala (Verwaltungsgebiet Kurland) galvaspilsēta bija Jelgava, pārvaldes vadītājs bija Alfrēds fon Goslers (Alfred von Goßler, 1867-1946).
- Lietuvas pārvaldes apgabala (Verwaltungsgebiet Litauen) galvaspilsēta bija Viļņa. Pārvaldes vadītājs bija Izenburgas-Biršteinas firsts Francis-Jozefs (Franz-Joseph zu Isenburg-Birstein, 1869–1939).
- Bjalistokas-Grodņas pārvaldes apgabala (Verwaltungsgebiet Bialystok-Grodno) galvaspilsēta bija Bjalistoka, pārvaldes vadītājs bija Teodors fon Hepe (Theodor von Heppe, 1870-1954).
- 1918. gada februārī Bjalistokas-Grodņas pārvaldes apgabalu pievienoja plānotajai Lietuvas karalistei un par militārās pārvaldes vadītāju Viļņā iecēla Teodoru fon Hepi. 1918. gada augustā Kurzemes pārvaldes apgabalu paplašināja uz Vidzemi un Igauniju, par pārvaldes vadītāju iecēla Alfrēdu fon Gosleru.[2]
| Apriņķi (Kreis) | galvenās pilsētas | Apgabali (Verwaltungsgebiet) |
|---|---|---|
| Kreis Hasenpot | Aizpute | Kurland |
| Kreis Bauske | Bauska | Kurland |
| Kreis Doblen | Dobele | Kurland |
| Kreis Goldingen | Kuldīga | Kurland |
| Kreis Grobin | Grobiņa | Kurland |
| Kreis Mitau-Land | Jelgava | Kurland |
| Kreis Libau-Stadt | Liepāja | Kurland |
| Kreis Talsen | Talsi | Kurland |
| Kreis Tuckum | Tukums | Kurland |
| Kreis Windau | Ventspils | Kurland |
| Kreis Augustow | Augustova | Litauen |
| Kreis Birshi | Birži | Litauen |
| Kreis Johanischkele | Jonišķēle | Litauen |
| Kreis Kiejdany | Ķēdaiņi | Litauen |
| Kreis Koschdary | Kaišadore | Litauen |
| Kreis Kovno-Land | Kauņa | Litauen |
| Kreis Kovno-Stadt | Kauņa | Litauen |
| Kreis Kupzischki | Kupišķi | Litauen |
| Kreis Kursany | Kuršēni | Litauen |
| Kreis Mariampol | Marijampole | Litauen |
| Kreis Maljaty | Molēti | Litauen |
| Kreis Okmjany | Akmene | Litauen |
| Kreis Olita | Alīta | Litauen |
| Kreis Podbrodzie | Pabrade | Litauen |
| Kreis Pojurze | Pajūre | Litauen |
| Kreis Poniewiez | Paņevēža | Litauen |
| Kreis Rakischki | Rokišķi | Litauen |
| Kreis Rossienie | Raseiņi | Litauen |
| Kreis Russisch-Krottingen | Kretinga | Litauen |
| Kreis Saldugischki | Saldutišķi | Litauen |
| Kreis Schaulen | Šauļi | Litauen |
| Kreis Schirwinty | Širvintas | Litauen |
| Kreis Siady | Seda | Litauen |
| Kreis Sejny | Sejni | Litauen |
| Kreis Skaudwile | Skaudvile | Litauen |
| Kreis Suwalken | Suvalki | Litauen |
| Kreis Telsze | Telši | Litauen |
| Kreis Uzjany | Utena | Litauen |
| Kreis Wiezajcie | Vežaiči | Litauen |
| Kreis Wilkomierz | Ukmerģe | Litauen |
| Kreis Wilnau-Land | Viļņa | Litauen |
| Kreis Wilnau-Stadt | Viļņa | Litauen |
| Kreis Wladislawow | Kudirkas Naumieste | Litauen |
| Kreis Wylkowyschki | Vilkavišķi | Litauen |
| Kreis Alekszyce | Aļekšici | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bialystok-Land | Bjalistoka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bialystok-Stadt | Bjalistoka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Bielsk | Belska Podlaska | Bialystok-Grodno |
| Kreis Grodno-Land | Grodņa | Bialystok-Grodno |
| Kreis Grodno-Stadt | Grodņa | Bialystok-Grodno |
| Kreis Lida-Stadt | Ļida | Bialystok-Grodno |
| Kreis Osten | Zdienciola | Bialystok-Grodno |
| Kreis Planty | Plenta | Bialystok-Grodno |
| Kreis Radun | Raduņa | Bialystok-Grodno |
| Kreis Sokolka | Sokulka | Bialystok-Grodno |
| Kreis Swislocz | Svislača | Bialystok-Grodno |
| Kreis Wolkowysk | Vavkaviska | Bialystok-Grodno |
| Kreis Wasilischky | Vasiliški | Bialystok-Grodno |
Vācijas satelītvalstu izveide (1918)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Igaunijas Tautas padome 1917. gada 28. novembrī izziņoja Igaunijas neatkarību, bet Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome 1917. gada 30. novembrī (2. decembrī) pasludināja Latvijas autonomiju latviešu etnogrāfiskajās robežās Kurzemes, Latgales un Vidzemes teritorijā. Pēc pamiera noslēgšanas ar Krieviju 1917. gada decembrī un Brestļitovskas miera sarunu sākšanas Vācijas valdība nolēma pārtraukt Oberosta apgabala militāro pārvaldi un aizstāt to ar satelītvalstīm, kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas ietekmes zonā. Vēl īsi pirms vācu okupācijas Igaunijas Tautas padome 1918. gada 24. februārī pieņēma neatkarības deklarāciju.
Lietuvas karalistes atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gada 16. februārī Lietuvas padome deklarēja Lietuvas karalistes atjaunošanu, kuras neatkarību Vācijas impērija atzina 1918. gada 23. martā. Lietuvas padome 1918. gada 4.jūlijā nolēma piedāvāt karaļa kroni Virtembergas grāfam Urahas Vilhelmam, kas pieņēma karaļa Mindauga II vārdu. Pēc Vācijas kapitulācijas Lietuvas padome 1918. gada 2. novembrī nolēma atcelt iepriekšējos lēmumus un pasludināt Lietuvas Republiku.
Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gada 8. martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu un hercoga kroni piedāvāja Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. 1918. gada 15. martā Vācijas impērija atzina Kurzemes hercogisti par brīvu un patstāvīgu valsti un paziņoja gatavību ar to slēgt līgumus, kas nodrošinātu ciešu saimniecisko un militāro savienību starp abām valstīm.
Baltkrievijas republikas veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gada 25. martā Baltkrievijas Tautas padome deklarēja Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarību un lūdza Vācijas impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra Mogiļevas guberņu un daļas no Minskas, Grodņas, Viļņas, Vitebskas un Smoļenskas guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas impērija vilcinājās ar šī plāna atbalstīšanu.
Apvienotās Baltijas hercogistes izveidošana un likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu izveidotā Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Apvienoto Baltijas hercogisti. 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas-Krievijas vienošanās par Krievijas PFSR atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes provincēm. Vācijas ķeizars atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti 1918. gada 22. septembrī, bet pati Baltijas valsts tika proklamēta Rīgā 1918. gada 5. novembrī. Hercoga kronis tika piedāvāts Mēklenburgas hercogam Ādolfam Frīdriham.
Pēc Vācijas kapitulācijas tās ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs 1918. gada 19. novembrī nodeva savas pilnvaras Igaunijas Pagaidu valdībai, bet 1918. gada 7. decembrī Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai. Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome pārtrauca savu darbību 1918. gada 28. novembrī.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Vejas Gabriel Liulevicius: War Land on the Eastern Front: Culture, National Identity, and German Occupation in World War I - review by Matthew R. Schwonek in The Journal of Military History, Vol. 65, No. 1. (Jan., 2001), pp. 212-213.
- ↑ Klaus Richter: Baltic States and Finland, in: 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War, ed. by Ute Daniel, Peter Gatrell, Oliver Janz, Heather Jones, Jennifer Keene, Alan Kramer, and Bill Nasson, issued by Freie Universität Berlin, Berlin 2014
- ↑ Tarybų Lietuvos enciklopedija
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Das Land Ober Ost. Deutsche Arbeit in den Verwaltungsgebieten Kurland, Litauen und Bialystok-Grodno. Hrsgg. im Auftrage des Oberbefehlshabers Ost. Bearbeitet von der Presseabteilung Ober Ost. Stuttgart-Berlin: Deutsche Verlags-Anstalt 1917.
- Vejas Gabriel Liulevicius: Ober Ost, in: Gerhard Hirschfeld (Hrsg.): Enzyklopädie Erster Weltkrieg, Zürich 2003, S. 762-763.
- Abba Strazhas: Deutsche Ostpolitik im Ersten Weltkrieg. Der Fall Ober Ost 1915-1917, Harrassowitz Verlag, Wiesbaden 1993. ISBN 3-447-03293-6
