Tamilu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tamilu valoda
தமிழ் tamiḻ 
Izruna: IPA: [t̪ɐmɨɻ]
Valodu lieto: Indijā, Šrilankā, Singapūrā, kur šai valodai ir oficiāls statuss, kā arī Malaizijā, Maurīcijā, Reinjonā un emigrantu komūnās visā pasaulē[1]
Runātāju skaits: Dzimtā val. 66 milj.[2][3]
Kopā 77 milj.[2] 
Reitings: 20, 16[1], 15[4] (dzimtā val.)
Valodu saime: Dravīdu
 Dienviddravīdu
  Tamilu-kannadu
   Tamilu-kodagu
    Tamilu-malajalu
     Tamilu valoda 
Rakstība: Tamilu raksts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Indija Indija
Karogs: Šrilanka Šrilanka
Karogs: Singapūra Singapūra
Regulators: Dažādas akadēmijas un Tamilnādu valdība
Valodas kodi
ISO 639-1: ta
ISO 639-2: tam
ISO 639-3: tam 
Tamil distribution.png
Tamilu valodā runājošie areāli Dienvidindijā un Šrilankā
Indic script
Šajā rakstā var būt pielietotas Indijas rakstības. Bez attiecīga programmnodrošinājuma iespējama nekorekta teksta attēlošanās.

Tamilu valoda (தமிழ் tamiḻ; IPA: [t̪ɐmɨɻ]) ir dravīdu saimes valoda, kurā galvenokārt runā tamili Indijas subkontinentā. Tās ir oficiālās valodas Indijā, Šrilankā un Singapūrā. Tamilu valodā cilvēki runā arī ievērojamās minoritātēs Malaizijā, Maurīcijā un Reinjonā, kā arī emigrācijas diasporā visā pasaulē.[1] Tā ir oficiāla valoda Indijas štatā Tamilnādu, kā arī ir viena no Indijas klasiskajām valodām. Ar vairāk kā 77 miljoniem runātāju tamilu valoda ir viena no runātākajām pasaules valodām.

Tamilu literatūrai ir vairāk kā divu tūkstošu gadu gara vēsture. Visagrāki epigrāfiskie pieraksti datējami ar apmēram 300.g. p.m.ē. un Tolkāpijams (தொல்காப்பியம்), visvecākais zināmais apcerējums tamilu valodā, tiek datēts starp 2.gs. p.m.ē. un 10.g. m.ē. 2004.g. tamilu valodai kā pirmajai Indijā tika piešķirts klasiskās valodas statuss.

Tamilu valodā pēc 2001.g. datiem tiek izdotas 1863 avīzes, no kurām 353 ir ikdienas izdevumi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiešsaistes apmācību resursi

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gordon, Raymond G., Jr. (ed.), 2005. Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International.
  2. 2,0 2,1 «Top 30 Languages by Number of Native Speakers: sourced from Ethnologue: Languages of the World, 15th ed. (2005)». Vistawide - World Languages & Cultures. Skatīts: 2007-04-03.
  3. «Languages Spoken by More Than 10 Million People». MSN Encarta. Skatīts: 2007-04-02.
  4. George Weber (December 1987). Geoffrey Kingscott. red. "Top Languages" (pdf). Language Today 2: 87–99. Atjaunināts: 2007-04-02.