Lauva (
Panthera leo) ir
kaķu dzimtas (
Felidae)
plēsējs, kas pieder
panteru ģintij (
Panthera). Tā ir arī viena no
lielo kaķu sugām.
Latīņu valodā vārds
leo nozīmē ‘lauva’.
Kārlis Linnejs bija pirmais, kas aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu
Felis leo.
Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru.
Seno
Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti vairākās vietās
Eiropā:
Anglijā,
Vācijā,
Francijā un
Spānijā. Šie lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām.
Grieķijā lauvas tika iznīdēti tikai
2. gadsimtā p.m.ē.; tie ir dzīvojuši arī
Palestīnā un 130 reizes ir pieminēti
Bībelē. Lauva ir populārs motīvs
heraldikā, kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami.
