1917. gads

Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Dekādes:	1900—1909 1910—1919 1920—1929
Gadi:	1914 1915 1916 1917 1918 1919 1920

1917. gada citi notikumi

Latvija

1917. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1917 MCMXVII
Ab urbe condita	2670
Armēņu kalendārs	1366 ԹՎ ՌՅԿԶ
Asīriešu kalendārs	6667
Bahá'í kalendārs	73—74
Bengāliešu kalendārs	1324
Berberu kalendārs	2867
Budistu kalendārs	2461
Burmiešu kalendārs	1279
Bizantiešu kalendārs	7425—7426
Ķīniešu kalendārs	丙辰年 (Uguns drakons) 4613 vai 4553     — līdz — 丁巳年 (Uguns čūska) 4614 vai 4554
Koptu kalendārs	1633—1634
Etiopu kalendārs	1909—1910
Ebreju kalendārs	5677—5678
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1973—1974
- Shaka Samvat	1839—1840
- Kali Yuga	5018—5019
Holocēna kalendārs	11917
Igbo kalendārs	917—918
Irānas kalendārs	1295—1296
Islāma kalendārs	1335—1336
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4250

1917. gads (MCMXVII) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

Notikumi

Janvāris

• 5.-11. janvāris (pēc vecā stila 1916. gada 23.-29. decembris) — Pirmais Pasaules karš: Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki guva panākumus, pārraujot vācu fronti, bet nācās atkāpties slikta atbalsta dēļ.
• 11. janvāris — vācu sabotieru rīkota spridzināšana munīcijas rūpnīcā Kingslendā (tagad Lindhērsta), Ņūdžersijā, kas mudināja ASV iesaistīties Pirmajā Pasaules karā.
• 22. janvāris — ASV prezidents Vudro Vilsons aicināja uz "mieru bez uzvaras" Pirmajā Pasaules karā.
• 25. janvāris — Dānijas Vestindija tika pārdota ASV par 25 miljoniem USD.

Februāris

• 3. februāris — ASV sarāva diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 5. februāris — Ratificēta Meksikas konstitūcija.

Marts

• 4. marts — Vudro Vilsons sāka pildīt otro ASV prezidenta termiņu.
• 8. marts (pēc vecā stila 23. februāris) — Februāra revolūcija Krievijā: Pēterburgā sākās plaši mītiņi un streiki. Nākamajās dienās sākās vispārējs streiks, pilsētā tika ievests karaspēks.
• 12. marts (v.s. 27. februāris) — Februāra revolūcija: streikotāju pusē pārgāja vairāki armijas pulki. Valsts domē tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzņēmās jaunas valdības veidošanu.
• 15. marts (v.s. 2. marts) — Februāra revolūcija: Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam Aleksandrovičam.
• 17. marts (v.s. 4. marts) — Februāra revolūcija: Mihails Aleksandrovičs atteicās no cara titula; vara pārgāja Pagaidu valdībai ar kņazu Georgiju Ļvovu vadībā.
• 21. marts — Dānijas Vestindija kļuva par Virdžīnu salām pēc tam, kad Dānija nodeva salu pārvaldi ASV.
• 22. marts — Februāra revolūcija: Krievijas Pagaidu valdību atzina ASV.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: ASV pieteica karu Vācijai.
• 9.-12. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: Kanādas spēki uzvarēja Kaujā par Vimī kori
• 11. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: Brazīlija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 16. aprīlis — Ļeņins ieradās Petrogradā

Jūnijs

• 13. jūnijs — Pirmais Pasaules karš: vāciešu pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.

Jūlijs

• 6. jūlijs — arābu spēki Roberta Konstanta vadībā atkaroja Akabu no turkiem
• 21. jūlijs (v.s. 8. jūlijs) — Aleksandrs Kerenskis kļuva par Krievijas Pagaidu valdības premjerministru, nomainot Georgiju Ļvovu.
• 12. jūlijs — Pirmais Pasaules karš: Vācija pirmoreiz izmantoja iprīta gāzi pret Antantes spēkiem Trešajā Kaujā pie Ipras.
• 14. jūlijs — par Vācijas kancleru tika iecelts Georgs Mihaeliss.

Oktobris

• 26. oktobris — Pirmais Pasaules karš: Brazīlija pieteica karu Vācijai.
• 29. oktobris — par Itālijas premjerministru kļuva Vitorio Emanuele Orlando.

Novembris

• 1. novembris — par Vācijas kancleru tika iecelts Georgs fon Hertlings.
• 2. novembris — ar Balfūra deklarāciju Apvienotā Karaliste atbalstīja ebreju koloniju izveidi Palestīnā.
• 6. novembris — Pirmais Pasaules karš: kanādiešiem ieņemot Passendāli Beļģijā, beidzās Trešā Kauja pie Ipras.
• 7. novembris (v.s. 25. oktobris) — Krievijas Oktobra revolūcija: pēc tam, kad Petrogradas nozīmīgākie objekti nokļuva boļševiku rokās, strādnieki un kareivji ieņēma Ziemas pili un arestēja Pagaidu valdību.
• 7. novembris — Pirmais Pasaules karš: beidzās Trešā Gizas kauja, britu spēkiem iekarojot Gizu no Osmaņu impērijas.
• 16. novembris:
  • Apvienotās Karalistes spēki okupēja Telavivu un Jafu Palestīnā.
  • par Francijas premjerministru tika iecelts Žoržs Klemanso.
• 20. novembris:
  • Pirmais Pasaules karš: sākās Kauja pie Kambres, Francijā, britu spēkiem sakotnēji gūstot panākumus, bet vēlāk vācieši tos atspieda atpakaļ.
  • Ukraina pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 24. novembris (v.s. 12. novembris) — Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās vairākumu ieguva eseri.
• 26. novembris — Monreālā, Kanādā dibināta Nacionālā hokeja līga (NHL).
• 29. novembris — par Itālijas prezidentu kļuva Vitorio Emanuele Orlando.

Decembris

• 6. decembris:
  • Somija pasludināja neatkarību no Krievijas.
  • Halifaksas ostā Kanādā, saduroties diviem kuģiem, notika milzīga eksplozija, kurā gāja bojā 1963 cilvēki, ievainoti 9000 un tika sagrauta daļa pilsētas; līdz Hirosimai tā bija lielākā cilvēku radītā eksplozija.
• 11. decembris — britu spēki iekaroja Jeruzalemi no Osmaņu impērijas.
• 18. decembris — dibināta kinopompānija UFA.

Dzimuši

• 10. februāris — Elza Radziņa, latviešu aktrise (mirusi 2005.)
• 9. marts — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (miris 1992.)
• 12. aprīlis — Aleksandrs Šaļimovs (Александр Иванович Шалимов), padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors (miris 1991.)
• 29. maijs — Džons F. Kenedijs (John F. Kennedy), ASV prezidents (miris 1963.)
• 9. jūnijs — Ēriks Hobsbaums (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (miris 2012.)
• 16. jūnijs — Katrīna Greijema (Katherine Graham), ASV publiciste (mirusi 2001.)
• 17. jūnijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), Turcijas 7. prezidents
• 21. jūnijs — Harijs Misiņš, latviešu aktieris, režisors (miris 1984.)
• 28. jūlijs — Jānis Bebris, Latvijas futbolists un hokejists (miris 1969.)
• 6. augusts — Roberts Mičums (Robert Mitchum), amerikāņu aktieris (miris 1997.)
• 20. septembris — Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (miris 2006.)
• 22. oktobris — Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise (mirusi 2013.)
• 19. novembris — Indira Gandija (इन्दिरा गांधी; Indira Gandhi), Indijas politiķe (mirusi 1984.)
• 9. decembris — Džeimss Reinvoters (James Rainwater), ASV fiziķis (miris 1986.)
• 16. decembris — Arturs Klārks (Arthur C. Clarke), angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2008.)
• 21. decembris — Heinrihs Bells (Heinrich Theodor Böll), vācu rakstnieks (miris 1985.)

Miruši

• 16. februāris — Oktavs Mirbo (Octave Mirbeau), franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists (dzimis 1848.)
• 23. februāris — Žans Gastons Darbū (Jean Gaston Darboux), franču matemātiķis (dzimis 1842.)
• 8. marts — Ferdinands fon Cepelīns (Ferdinand von Zeppelin), vācu izgudrotājs (dzimis 1838.)
• 14. aprīlis — Ludviks Zāmenhofs (Ludwik Lejzer Zamenhof), Polijas ārsts, poliglots, esperanto radītājs (dzimis 1859.)
• 27. septembris — Edgars Degā (Edgar Degas), franču mākslinieks (dzimis 1834.)
• 15. novembris — Emīls Dirkems (Émile Durkheim), Francijas sociologs (dzimis 1858.)
• 17. novembris — Ogists Rodēns (Auguste Rodin), franču tēlnieks (dzimis 1840.)

Nobela prēmijas

• Fizikā — Čārlzs Glovers Barkla
• Medicīnā — netika piešķirta
• Ķīmijā — netika piešķirta
• Literatūrā — Karls Gjelrups, Henriks Pontopidans
• Miera veicināšanā — Starptautiskā Sarkanā krusta komiteja