1848. gads

Šis raksts ir par 1848. gadu. Par citām jēdziena 1848 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Dekādes:	1830—1839 1840—1849 1850—1859
Gadi:	1845 1846 1847 1848 1849 1850 1851

1848. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1848 MDCCCXLVIII
Ab urbe condita	2601
Armēņu kalendārs	1297 ԹՎ ՌՄՂԷ
Asīriešu kalendārs	6598
Bahá'í kalendārs	4—5
Bengāliešu kalendārs	1255
Berberu kalendārs	2798
Budistu kalendārs	2392
Burmiešu kalendārs	1210
Bizantiešu kalendārs	7356—7357
Ķīniešu kalendārs	丁未年 (Uguns kaza) 4544 vai 4484     — līdz — 戊申年 (Zemes pērtiķis) 4545 vai 4485
Koptu kalendārs	1564—1565
Etiopu kalendārs	1840—1841
Ebreju kalendārs	5608—5609
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1904—1905
- Shaka Samvat	1770—1771
- Kali Yuga	4949—4950
Holocēna kalendārs	11848
Igbo kalendārs	848—849
Irānas kalendārs	1226—1227
Islāma kalendārs	1264—1265
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 12 dienas
Korejas kalendārs	4181

1848. (MDCCCXLVIII) bija garais gads, kas sākās sestdienā.

Notikumi

Janvāris

• 24. janvāris — Amerikas Savienotajās Valstīs tika atrasts zelts un sākās Kalifornijas zelta drudzis.

Februāris

• 21. februāris — Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss publicēja Komunisma manifestu.
• 28. februāris — proklamēta otrā Francijas Republika.

Marts

• 20. marts — 1848. gada revolūcijas vācu valstīs: Bavārijas karalis Ludvigs I (Ludwig I) atkāpās no troņa.

Maijs

• 29. maijs — Viskonsina iestājās ASV kā 30. štats.

Jūnijs

• 5. jūnijs — pieņemot jaunu konstitūciju, Dānija kļuva par konstitucionālu monarhiju.

Augusts

• 22. augusts — ASV anektēja Ņūmeksiku.

Septembris

• 12. septembris — Šveice kļuva par federālu valsti.

Decembris

• 2. decembris — Francis Jozefs I kļuva par Austrijas imperatoru.

Dzimuši

• 16. februāris — Oktavs Mirbo (Octave Mirbeau), franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists (miris 1917.)
• 23. maijs —
  • Helmuts fon Moltke (Helmuth von Moltke), Vācijas ģenerālštāba priekšnieks (miris 1916.)
  • Oto Lilientāls (Otto Lilienthal), vācu aviators (miris 1896.)
• 7. jūnijs — Pols Gogēns (Paul Gauguin), franču mākslinieks (miris 1903.)
• 25. jūlijs — Artūrs Balfūrs (Arthur Balfour), Apvienotas Karalistes premjerministrs (miris 1930.)
• 11. oktobris — Ādolfs Alunāns, latviešu teātra dibinātājs (miris 1912.)
• 8. novembris — Gotlobs Frēge (Gottlob Frege), vācu matemātiķis un filozofs (miris 1925.)
• 6. decembris — Johans Pāliza (Johann Palisa), austriešu astronoms (miris 1925.)

Miruši

• 20. janvāris — Kristiāns VIII (Christian 8.), Dānijas un Norvēģijas karalis (dzimis 1786.)
• 23. februāris — Džons Kvinsijs Adamss (John Quincy Adams)), ASV 6. prezidents (dzimis 1767.)
• 8. aprīlis — Gaetāno Doniceti (Gaetano Donizetti), itāļu komponists (dzimis 1797.)
• 24. maijs — Johans Gotfrīds Ageluts (Johann Gottfried Ageluth), vācbaltiešu mācītājs (dzimis 1763.)
• 7. augusts — Jenss Jākobs Bercēliuss (Jöns Jakob Berzelius), zviedru ķīmiķis (dzimis 1779.)
• 18. decembris — Bernards Bolcāno (Bernard Bolzano), Bohēmijas matemātiķis un filozofs (dzimis 1781.)
• 19. decembris — Emilija Brontē (Emily Jane Brontë), angļu rakstniece (dzimusi 1818.)