Auglis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažāda veida augļi

Auglis (latīņu: fructus) ir termins, kurš tiek lietots ar dažādām nozīmēm atkarībā no konteksta. Visbiežāk tas tiek lietots botānikā, kur ar šo terminu apzīmē segsēkļu vairošanās orgānu, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļu uzbūvē izšķir divas daļas: ārējo augļapvalku jeb perikarpu un sēklu, kas atrodas augļa iekšpuse

Augļus sedz augļapvalks jeb perikarps. Parasti tas veidojas no auglenīcas sienas. Augļiem nogatavojoties, perikarps diferencējas, un tajā izšķir 3 kārtas:

Augļapvalks var būt gan sulīgs, gan sauss. Sulīgiem augļiem visbiezākā kārta ir mezokarps. Ja auglī ir tikai viena sēkla, tad augļapvalks ir plāns, saaug ar sēklapvalku un augli praktiski nevar atšķirt no sēklas, piemēram, dažādu labības augu - rudzu, miežu, auzu graudi.[1]

Forma un izmērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļu formas var būt dažādas. Tas galvenokārt ir atkarīgs no augu sugas. Pēc formas izšķir apaļus, sfēriskus, koniskus, cilindriskus, gandrīz cilindriskus, eliptiskus, ķīļveida, olveida, sirdsveida, zvanveida, iegarenus, neregulārus un citu formu augļus.[2] Būtībā katrai sugai ir raksturīga sava īpašā augļu forma.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir divu veidu augļu klasificēšanas tipi: morfoloģiskā un ģenētiskā klasifikācija.[1]

Morfoloģiskā klasifikācija[1]
sulīgie augļi vienkārši sulīgie augļi hesperīds
oga
kaulenis
ābols
sulīgie kopaugļi sulīgie riekstiņu kopaugļi
sulīgie kauleņu kopaugļi
augļkopas zīdkoka auglis
ananass
vīģe
sausie augļi neveroņi rieksts
riekstiņš
sēklenis
grauds
veroņi somenis
pogaļa
pāksts
pākstenis
pākstenītis
skaldaugļi
sausie kopaugļi sausie riekstiņu kopaugļi
someņu kopaugļi

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svaigos augļos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. Augļi vidēji ir bagātāki ar ogļhidrātiem nekā dārzeņi, bet pārējo uzturvielu vidējie daudzumi starp augļiem un dārzeņiem ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielas augļos un dārzeņos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%, tomēr abi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.[3]

Augļu un dārzeņu vidū gan ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt vai arī būt zem noteiktajām robežām, piemēram, rozīnēs un datelēs ir zems ūdens saturs, pākšaugi, pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Bioloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 1995. 91. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  2. Šķirnes aprakstā ietveramā informācija (.doc) (latviski). Atjaunināts: 2011-07-14.
  3. 3,0 3,1 Daina Kārkliņa un Inga Ciproviča (2008). Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 47. un 67. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.